Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lauksaimnieku zinātnieku organizāciju un universitāšu vadītāji parakstījuši kopīgu deklarāciju par atbalsta maksājumu politiku, kas adresēta Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāram Dačianam Čološam.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) preses sekretārs Juris Kālis informēja, ka deklarācijā pausta vienota zinātnisko struktūru nostāja par godīgu Kopējo lauksaimniecības politiku visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
"Baltijas valstu agrārie zinātnieki ir ļoti nobažījušies par mūsu zemju lauku nākotni. Mēs atbalstījām mūsu valstu politiķus un noskaņojām tautas, ka ES valstu saimē mums pavērsies 50 padomju gados zaudētās iespējas. Iespējas, kuras tika radītas 20.gadsimta 20.-30.gados pēc neatkarības atgūšanas," teikts deklarācijā.
Dokumentā tiek uzvērta vēsturiskā situācijas attīstība. "Ja 20.gadsimta 20.gados mūsu lauksaimniecība bija līdziniece Somijai un ievērojami atpalika no Dānijas, tad jau 30.gadu beigās tā sasniedza Somijas un tuvojās Dānijas attīstības līmenim. Savukārt pēc Otrā pasaules kara 50 totalitāras varas gados PSRS sastāvā, kad zemniekiem tika atsavināta zeme, zemes izmantošanas intensitāte, neskatoties uz ievērojamiem ieguldījumiem, nepieauga un attīstījās vienīgi lopkopība uz importēto graudu rēķina, jo bija jāpiegādā Maskavai un Ļeņingradai (tagad Sanktpēterburgai) gaļas un piena produkti," akadēmisko iestāžu vadītāji atgādina komisāram.
"20 gadus pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kas mūsu tautām tika doti ar Rietumu atbalstu, lauku cilvēki izmantoja pašaizliedzīgā darbā, taču šis laiks vēsturiski ir pārāk īss, lai sasniegtu citās ES dalībvalstīs vairāk nekā piecdesmit gados panākto līmeni. Tomēr, kā liecina veiktie lauku attīstības pētījumi par situāciju Baltijas valstīs, mūsu cerības piepildās tikai daļēji," uzsver zinātnieki, atgādinot par netaisnīgo ES politiku.
"Vadoties no ES pielietotās aprēķinu metodikas, Rietumeiropas zemnieki par platības vienību saņēma divas, četras reizes lielākus atbalsta maksājumus. Rezultātā, ja 2004.-2006.gados Baltijas valstu lauksaimniecība, pateicoties SAPARD programmai, sāka attīstīties, tad 2007.-2011.gados attīstība nobremzējās, jo būtiski palielinājās energo un citu resursu cenas. Baltijas valstu laukos strādājošo atalgojums joprojām ievērojami atpaliek no Rietumvalstu lauksaimnieku atalgojuma, kas daļēji saistīts ar atbalsta maksājumu ievērojamo starpību," uzskata Baltijas valstu zinātnieki, saskatot saistību ar iedzīvotāju aizbraukšanu.
"Mūsu zemnieku bērni spiesti emigrēt un strādāt pie Anglijas, Īrijas, Norvēģijas, Somijas un citu Rietumvalstu lauksaimniekiem. Baltijas valstis pēdējos 10 gados, kā liecina tautas skaitīšanas rezultāti, emigrācijas dēļ zaudēja 20%-30% iedzīvotāju. Sekas - jau tā mazapdzīvotie lauku apvidi kļūst tukši, ievērojami pasliktinās demogrāfiskā situācija," teikts deklarācijā.
Savu deklarāciju zinātnisko struktūru vadītāji pamato ar bažām, ka EK paredz lauksaimniecības atbalsta maksājumiem 2014.-2020.gadiem izmantot to pašu Baltijas valstīm diskriminējošo aprēķinu metodiku.
"Mūsu pētījumi un aprēķini rāda, ka Baltijas valstu lauksaimniekiem atbalsta maksājumi no 2014.gada jāsaņem vismaz 90% līmenī no ES vidējā. Mēs piedalījāmies un atbalstam mūsu valstu zemkopības ministru un lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju Jums nosūtītos aprēķinus un pamatojumu, kas skar atbalsta maksājumus laukos," teikts deklarācijā.
Deklarāciju parakstījuši - Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes rektors Maits Klāsens, Igaunijas Lauksaimniecības akadēmiskās biedrības prezidents Arvo Leola, Ziemeļvalstu Zinātnieku asociācijas Igaunijas nacionālās biedrības vadītājs Heldurs Petersons, LLU rektors Juris Skujāns, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža, Ziemeļvalstu Zinātnieku asociācijas Latvijas nacionālās biedrības vadītājs Pēteris Rivža, Lietuvas Aleksandra Stulginska universitātes rektors Antans Maziliausks, Lietuvas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža nodaļas vadītājs Albinass Kusta un Ziemeļvalstu Zinātnieku asociācijas Lietuvas nacionālās biedrības vadītājs Linass Stabingis.
Latvijas puse uzskata, ka tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru. Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
