Zemkopības ministre Laimdota Straujuma nākampirmdien Rīgā tiksies ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkēviču un Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu, lai pārrunātu Baltijas valstu kopīgo nostāju par nepieciešamību ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) attiecībā uz visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem pēc 2013.gada, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Pirmdien zemkopības ministre tiksies arī ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātēm Meiridu Makginesu un Sandru Kalnieti, lai skaidrotu situāciju, ka vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanas ES dalībvalstu lauksaimniekiem pamatā ir godīga KLP un taisnīgs tiešo maksājumu sadalījums, sākot ar 2014.gadu.
Par šiem jautājumiem diskutēs arī triju Baltijas valstu zemkopības ministru un EP deputāšu tikšanās laikā ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V).
Plānots arī, ka Latvijas zemkopības ministre ar EP deputātēm Makginesu un Kalnieti apmeklēs zemnieku saimniecību "Kalndunduri" Krimuldas pagastā. Saimniecības apmeklējuma laikā paredzēta arī tikšanās ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, lai nepastarpināti uz vietas lauksaimnieciskās ražošanas saimniecībā iepazīstinātu EP deputātes ar situāciju Latvijas laukos.
Saimniecība "Kalndunduri" nodarbojas ar piena lopkopību – realizē pienu, ataudzējamās teles un jaunlopus.
Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks portālu "Delfi" informēja, ka no Īrijas ievēlētā deputāte Makginesa ir EP lielākās politiskās frakcijas (Eiropas Tautas partijas grupa) atbildīgā persona par KLP reformas tiešo maksājumu sadaļu, tādējādi viņai būs ļoti svarīga loma, formulējot kopējo EP nostāju par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, tajā skaitā arī Latvijas zemniekiem.
Kalniete uzskata, ka šī vizīte ir pozitīvs signāls, kas liecina - aktīvais darbs ar EP deputātiem, skaidrojot Latvijas pozīciju, ir devis rezultātu. "Mēs esam skaidri likuši saprast, ka nesamierināsimies ar netaisnīgu KLP reformu. Ir iespējams ignorēt vienu valsti, bet Baltijas valstis aktīvi sadarbojas un trīs valstu protestus ignorēt ir ļoti sarežģīti," tā Kalniete.
KLP reformas variantu izstrādāja Eiropas Komisija un publiskoja to pērn oktobrī. Patlaban tā ir iesniegta EP, un Lauksaimniecības komiteja ir atbildīga par reformas pilnveidi. EP kopā ar ES Padomi reforma ir jāpieņem līdz 2013. gada nogalei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
