Pēc 9. augustā Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām kaimiņvalstī izcēlušies plaši protesti pret vēlēšanu rezultātiem, kas, pēc opozīcijas ieskatiem, ir viltoti. Latvija, reaģējot uz notiekošo, nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi 30 Baltkrievijas pilsoņus, kas atbildīgi par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu, tostarp Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Šādu pašu soli spērušas arī abas pārējās Baltijas valstis, savukārt Baltkrievija jau paziņojusi, ka spers atbildes soli. Baltkrievijā esošie protesti atstāj ietekmi ne tikai uz vietējo biznesu, bet, visticamāk, sekas būs jūtamas arī baltkrievu veiktajos ieguldījumos ārvalstīs, tostarp Latvijā. Tāpēc "Lursoft" apkopojis datus par baltkrievu veiktajiem ieguldījumiem Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, izpētījis, kuri ir lielākie uzņēmumi ar ieguldījumiem no šīs kaimiņzemes, un skatījis, kuras nozares Latvijā baltkrievu ieguldītājiem šķiet vissaistošākās.
Jāatgādina, ka Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns jau publiskojis aicinājumu Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, savukārt Liepājas pašvaldība sākusi pārrunas ar Baltkrievijā strādājošajiem IT uzņēmumiem par darbības pārcelšanu uz Latviju.
Baltkrievijas pārstāvji 871 Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši 10,57 miljonus eiro un kopskaitā šobrīd ieguldītāju sarakstā atrodamas 20 juridiskas personas un 989 fiziskas personas. Kopumā pēc ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Baltkrievija starp visām valstīm atrodas 29. pozīcijā līdzās Izraēlai un Kanādai, liecina "Lursoft" statistikas dati.
Pēdējos gados baltkrievu ieguldījumu apjoms sarucis
Tiesa, pēdējo sešu gadu laikā novērojama tendence uzkrāto ieguldījumu apjomam no Baltkrievijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazināties, kas nozīmē, ka ieguldītāji no pamatkapitāliem izņem lielākas summas nekā iegulda. Šī gada laikā vien kritums reģistrēts jau teju par vienu miljonu eiro. To sekmējusi, piemēram, ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA "Baltic Rubber Trade" likvidācija, kura pamatkapitālā 571,99 tūkstošus eiro bija ieguldījusi Hanna Suprankova. Tiesa, jau 2016. gadā VID lēmis par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, pēc diviem mēnešiem to atkal atjaunojot, savukārt otrreiz saimnieciskā darbība apturēta pagājušā gada augustā, kas beigu beigās noslēgusies ar lēmumu par uzņēmuma likvidēšanu. Jānorāda, ka uzņēmums, balstoties uz tā gada pārskatu iesniegšanas aktivitāti, pēdējā laikā saimniecisko darbību, visticamāk, nemaz nav veicis, savukārt tā nodokļu parāds pēdējā gada laikā pārsniedzis jau 200 tūkstošus eiro.
Līdzīgi ir arī ar šogad likvidēto vairumtirgotāju SIA "Tago Baltija", kura pamatkapitālā 142,29 tūkstošus eiro bija ieguldījis Aliksejs Zaicavs (Aliaksei Zaitsau) no Baltkrievijas. Arī šis uzņēmums atradies nodokļu parādnieku rindās, tiesa, parāda apjoms nav bijis tik liels kā "Baltic Rubber Trade" gadījumā.
Pēdējo divu gadu laikā likvidēti 867 uzņēmumi, kuros reģistrēti baltkrievu ieguldījumi, tostarp, lielākā daļa no šiem uzņēmumiem, t.i., 644, nebija atklājusi savus patiesos labuma guvējus, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Tiesa, no šobrīd reģistrētajiem uzņēmumiem ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā, savus patiesos labuma guvējus līdz šim nav atklājuši 4%. Jānorāda, ka gan šiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, gan arī tiem baltkrievu uzņēmējiem, kuri grasās uzsākt biznesu Latvijā vai arī pārcelt uzņēmējdarbību uz Latviju, visticamāk, būs jārēķinās ar padziļinātām izpētes procedūrām, ko veiks gan kredītiestādes, uzņēmumam atverot kontu bankā un to apkalpojot, gan arī pastiprinātu uzmanību šiem uzņēmumiem varētu pievērst valsts iestādes.
Avots: "Lursoft"
No visiem Latvijas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālos šobrīd reģistrēts baltkrievu ieguldījums, 13,32% ir apturēta saimnieciskā darbība, septiņiem uzņēmumiem ir aktīvs maksātnespējas process, bet desmitajai daļai uzņēmumu reģistrēta darbības izbeigšana.
Ieguldījumu apmērs būtiski atšķiras
Jānorāda, ka baltkrievu veikto ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos būtiski atšķiras, tam robežojoties no viena eiro līdz pat 819,57 tūkstošiem eiro, bet vidējais ieguldījumu apjoms ir 2800 eiro.
Avots: "Lursoft"
Lielākais baltkrievu ieguldījums viena uzņēmuma pamatkapitālā reģistrēts nekustamā īpašuma jomā strādājošajam SIA "Lalangamena Fond", kura vienīgais dalībnieks ir Vitālijs Musikins (Vitali Musikhin) no Baltkrievijas. Uzņēmēja ieguldījums 2009. gadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā ir 819,57 tūkstoši eiro. Pēc iesniegto gada pārskatu datiem redzams, ka pēdējo trīs gadu laikā "Lalangamena Fond" apgrozījums pārsniedzis 100 tūkstošu eiro atzīmi, tam pērn sasniedzot 127,29 tūkstošus eiro. Tiesa, tajā pašā laikā pēdējos divus gadus uzņēmums noslēdzis ar zaudējumiem. Jānorāda, ka uzņēmējam bez "Lalangamena Fond" pieder vēl divi uzņēmumi – SIA "Liberton" un SIA "Ibalco Business" ar attiecīgi 142, 20 tūkstošu eiro un 2,80 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Abi uzņēmumi nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību.
Musikins nebūt nav vienīgais uzņēmējs no Baltkrievijas, kuram vienlaikus pieder daļas vairākos Latvijā reģistrētos uzņēmumos. Vairākumam, t.i., 690 personām pieder daļas tikai vienā uzņēmumā, bet, piemēram, Aliksejam Kondracionakam (Aliaksei Kandratsionak) un Danīlam Kvrigo (Daniil Kovrigo) – katram pa 44 uzņēmumiem.
Kondracionakam uzņēmumi reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Vidzemi, tiem atrodoties gan Rīgā, gan Dagdas, Talsu, Siguldas u.c. novados, pārstāvot arī gana plašu darbības jomu spektru, sākot no lauksaimniecības, beidzot ar informācijas un komunikācijas pakalpojumu sfēru. Tiesa, gada pārskatus par pagājušo gadu iesnieguši tikai 16 no 44 uzņēmumiem un lielākais pēc apgrozījuma to vidū ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sektorā strādājošais SIA "Viens viens". Savā pirmajā pilnajā saimnieciskajā gadā uzņēmums apgrozījis 152,47 tūkstošus eiro, tiesa, tam jau ilgstoši reģistrēti vairākus tūkstošus lieli nodokļu parādi.
Tikmēr Kovrigo savus 44 uzņēmumus reģistrējis it visos Latvijas reģionos, tostarp arī Vidzemē. Ceturtā daļa no visiem Kovrigo piederošajiem uzņēmumiem strādā būvniecības nozarē, bet vēl tikpat saistīti ar tirdzniecību. Tiesa, šobrīd neviens no 44 uzņēmumiem nav iesniedzis pārskatu par pagājušo gadu, sešiem uzņēmumiem apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 14 – reģistrēta darbības izbeigšana. Vēl 2018. gadā lielākais no Kovrigo piederošajiem uzņēmumiem Latvijā bijis Aucē reģistrētais SIA "Pro Control", kas apgrozījis 325,48 tūkstošus eiro. Kā rāda "Lursoft" dati, jau kopš pagājušā gada decembra uzņēmumam nav aktuālu amatpersonu, savukārt š.g. jūlijā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par "Pro Control" darbības izbeigšanu. Piedevām, uzņēmuma pašreizējais nodokļu parāds pārsniedz 31 tūkstoti eiro.
Trešdaļa strādā tirdzniecības nozarē
Runājot par nozarēm, kurās strādā baltkrieviem piederošie Latvijas uzņēmumi, jānorāda, ka trešā daļa no tiem saistīti ar tirdzniecību. To vidū lielākais apgrozījums 2019. gadā reģistrēts SIA "Oil Logistic" – 36,13 miljoni eiro, kas ir arī augstākais rādītājs ne tikai starp baltkrieviem piederošajiem tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, bet arī starp visiem Latvijas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Baltkrievijas. 55% "Oil Logistic" kapitāldaļu pieder baltkrievu uzņēmumam AAS "Belaruskalij", 35% – UU "Baltkrievijas Naftas tirdzniecības nams", bet atlikušie 10% – baltkrievu kompānijai AAS "Naftan". "Lursoft" atrodamā informācija liecina, ka uzņēmums ziņojis, ka tā patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Pērn "Oil Logistic" turpināja koncerna "Belneftehim" un "Belaruskalij" uzņēmumu produkcijas realizāciju, kā prioritāti un galveno saimniecisko darbību izvēloties tehniskā sāls, dažādu veidu mēslojumu, naftas ķīmijas un naftas produktu realizāciju, kā arī izejvielu piegādes organizēšanu koncerna "Belneftehim" uzņēmumiem un palīdzību tiem, veicot savas produkcijas piegādi trešajām valstīm gadījumā, ja pircējam nav iespējas veikt maksājumus tieši rūpnīcām.
Ja lielākais apgrozījums aizvadītajā gadā bijis "Oil Logistic", kura kapitāldaļu turētājas ir trīs kompānijas no Baltkrievijas, tad otrajā vietā ar pērn apgrozītiem 11,47 miljoniem eiro ierindojies fiziskajām personām no Baltkrievijas piederošais SIA "Ultraplast EU". Ventspilī reģistrētā polikarbonāta plākšņu tirgotāja dalībnieki ir Jūlija Čarnova (Yuliya Charnova) un Sirhejs Cimafejevs (Siarhei Tsimafeyeu). Uzņēmums pērn turpinājis palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu un veicis arī ievērojamus ieguldījumus ražošanas iekārtu iegādē, kas saistīts ar ražošanas rūpniecības uzsākšanu Latvijā.
Baltkrieviem piederošie Latvijas uzņēmumi 2018. gadā apgrozījuši 325,25 miljonus eiro, savukārt par pagājušo gadu daļa uzņēmumu, tostarp 2018. gada līderi, vēl nav iesnieguši pārskatus. To vidū ir, piemēram, SIA "Petrohim International Carriers", kas 2018. gadā apgrozīja 19,46 miljonus eiro, taču, neskatoties uz vērā ņemamo apgrozījumu, gadu noslēdzis ar 364,01 tūkstošu eiro zaudējumiem. Naftas pārstrādes produktu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Petrohim International Carriers" pieder divām fiziskajām personām no Baltkrievijas – Jauhēnijam Barouski (Yauheni Barouski) (65%) un Aliksandram Žaunerkam (Aliaksandr Zhaunerka) (35%). Tāpat arī ar pagājušā gada pārskata iesniegšanu nav steidzies otrs 2018. gada lielākais uzņēmums Latvijā ar baltkrievu pamatkapitālu – Antonam Klimantovičam piederošais medicīnas preču tirgotājs SIA "LV System Service". Aizpagājušajā gadā uzņēmums kāpinājis apgrozījumu līdz 14,01 miljonam eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 1,42 miljonus eiro.
Jāteic, ka vairāk nekā pusi, t.i., 61,20% no kopējā baltkrieviem piederošā uzņēmuma nodrošinājuši tirdzniecībā strādājošie uzņēmumi. Vēl 13,36% nesis transporta un uzglabāšanas sektors, bet 12,76% – apstrādes rūpniecība.
Latgale priekšā citiem reģioniem
Runājot par baltkrievu ieguldītājiem piederošo uzņēmumu izvietojumu, jāteic, ka 63,26% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 14,24% Pierīgā, savukārt, atšķirībā no citām reizēm, kad ieguldījumu ziņā citiem novadiem iepakaļ paliek Latgale, šajā gadījumā, acīmredzot, savas robežas ar Baltkrieviju dēļ, tā izvirzījusies priekšgalā. Pēc "Lursoft "aprēķiniem, Latgalē reģistrēti 10,10% no visiem baltkrieviem piederošajiem Latvijas uzņēmumiem. Tikmēr vismazāk šādu uzņēmumu ir Vidzemē – tikai 2,30%.
Avots: "Lursoft"
Ņemot vērā, ka Latgale ir trešā lielākā teritorija, kurā reģistrēts visvairāk uzņēmumu ar kapitālu no Baltkrievijas, likumsakarīgi, ka no pašvaldībām aiz Rīgas seko Daugavpils (42 uzņēmumi ar baltkrievu pamatkapitālu), savukārt piektajā vietā ierindojas Dagdas novads ar 17 uzņēmumiem. Jānorāda, ka Dagdas novada uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki ieguldījuši 235,27 tūkstošus eiro, no tiem 48,16 tūkstošus eiro – baltkrievi.
Starp baltkrievu kapitāla uzņēmumiem ir 44 kompānijas, kas nodarbina vismaz 10 darbiniekus un vairāki no tiem pagājušā gada laikā būtiski palielinājuši savu darbinieku skaitu. Piemērs tam ir lietotu preču tirgotājs SIA "UBL", kur vairākuma daļas (62,22%) gan pieder Intam Gruzītim, taču pārējās kapitāldaļas vienādās daļās sadala baltkrievi Ala un Pjotrs Hadaseviči (Ala, Piotr Khadasevich). Ja 2016. gadā uzņēmumā strādājuši vien 18 darbinieki, tad ar katru gadu to skaits palielināts, pērn tam sasniedzot jau 93 nodarbinātos.
Kopējais darbinieku skaits, kas nodarbināts uzņēmumos ar baltkrievu pamatkapitālu, sasniedz divus tūkstošus darbinieku.
Samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis līdz 13,43 miljoniem eiro
Baltkrievu kapitāla uzņēmumi dod arī gana lielu pienesumu valsts budžetam nodokļu izteiksmē. Balstoties uz VID sniegto informāciju, "Lursoft" aprēķinājis, ka pētījumā analizētie uzņēmumi 2019. gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši 13,43 miljonus eiro jeb par 4,73% vairāk nekā gadu iepriekš. No šīs summas 5,28 miljonus eiro nesusi tirdzniecības nozare, 3,73 miljonus eiro – apstrādes rūpniecība, bet vēl 1,11 miljonus eiro – telekomunikācijas un informācijas pakalpojumi. Pārējo nozaru pienesums pērn bijis mazāks par vienu miljonu eiro.
Līderis pēc samaksāto nodokļu apjoma ir garšvielu un piedevu ražotājs SIA "Balttur-R", kas pagājušajā gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 1,14 miljonus eiro. Tiesa, uzņēmuma dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas fiziskās personas, no kurām no Baltkrievijas ir Taciana Kijkova (Tatsiana Kiykova), kuras ieguldījums "Balttur-R" pamatkapitālā ir tikai 1%.
Otrs lielākais nodokļu maksātājs starp uzņēmumiem ar baltkrievu pamatkapitālu, ir Daugavpilī reģistrētais ražotājs SIA "Regula Baltija", kura dalībnieku vidū atrodams gan Jurijs Rahažinskis (Yury Rahazhynski) (40% kapitāldaļu) no Baltkrievijas, gan arī Ivans Šumanskis (Ivan Shumansky) (40%). Pagājušajā gadā "Regula Baltija" nodokļos samaksājis 758,66 tūkstošus eiro. Rēķinot uzņēmuma samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku un salīdzinot tos ar nozares vidējiem rādītājiem, redzams, ka "Regula Baltija" samaksāto nodokļu apjoms ir augstāks nekā nozarē vidēji. Proti, 2019. gadā uz vienu darbinieku "Regula Baltija" iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājis 4,07 tūkstošus eiro, kamēr nozarē vidēji tie bijuši 2,42 tūkstoši eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uz vienu strādājošo – 4,69 tūkstoši eiro (nozarē vidēji – 3,83 tūkstoši eiro). "Regula Baltija" darbojas aizsargāto papīru oriģinalitātes pārbaudes iekārtu izstrādes un ražošanas jomā. Pērn uzņēmums apgrozījis 10,53 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 3,21 miljonu eiro.
Lielākie nodokļu maksātāji 2019. gadā starp uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā reģistrēti ieguldījumi no Baltkrievijas:
- SIA "Balttur-R": 1135,01 tūkst. eiro;
- SIA "Regula Baltija": 758,66 tūkst. eiro;
- SIA "UBL": 566,14 tūkst. eiro;
- SIA "Tehserviss": 504,28 tūkst. eiro;
- SIA "Belpiščeprom": 492,06 tūkst. eiro
Informācija apkopota uz 24.08.2020.
