Teju tikpat liela daļa (29%) spētu "savilkt jostu" un veikt maksājumus, bet tas būtiski ietekmētu viņu dzīves kvalitāti. Tikai 7% iedzīvotāju negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā neizjustu nekādas finansiālas problēmas, secinājusi "Swedbank".
Finansiāli visneaizsargātākie ir iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī ģimenes ar trīs un vairāk bērniem. Savukārt pārliecinātākie par savu spēju segt visus nepieciešamos izdevumus ir iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz 1000 eiro.
"Aptauja atklāj, ka liela daļa ģimeņu būtu soļa attālumā no bankrota. Augstāka riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem, kā arī tie, kas šobrīd veic ikmēneša maksājumu par uzņemtajām saistībām. Ļoti racionāli paskatoties, Latvijā ir diezgan maza daļa cilvēku, kuri mierīgu sirdi varētu teikt, ka papildus materiālā palīdzība no malas pēkšņa ienākumu zuduma gadījumā viņiem vispār nemaz nebūtu nepieciešama. Īss "priekšnoteikumu saraksts" būtu – ja ir uzkrājums vismaz pusgada ienākumu apjomā, ja ir viens vai vairāki likvīdi nekustamie īpašumi bez kredītsaistībām, ja ir ģimenes bizness, kas turpina darboties, ja nav kredītsaistību un blakus nav neviena, par kuru rūpējaties un par kuru esat finansiāli atbildīgi," datus komentē "Swedbank" eksperte Lana Ratniece.
Aptauja veikta 2022. gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Snapshots", Latvijā aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
