Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā sagaida inflāciju 2,7–3,5% apmērā
Foto: Reuters/Scanpix

Latvijā gada vidējā inflācija 2018. gadā varētu būt 2,7-3,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi, norādot, ka nākamajā gadā Latvijā inflāciju sekmēs darba tirgus uzsilšana un akcīzes likmju kāpums.

Tostarp "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja, ka gada vidējā inflācija 2018. gadā Latvijā būs apmēram 3,5%. "To pavilks uz augšu gan akcīzes kāpums, gan darba tirgus uzsilšana un tai sekojošs ienākumu kāpums, kā arī cenu kāpums pasaulē," viņš skaidroja.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija provizoriski varētu būt 3,2% apmērā.

"Par izejvielu cenām nekad neko droši nevar zināt, bet pēc šī gada, kad to ietekme bija izteikti augšupvērsta, var vismaz cerēt uz šajā ziņā mierīgāku gadu. Turpretim pakalpojumu inflācija noteikti augs. Šobrīd Latvijā tā ir neparasti zema Baltijas kontekstā - zem 3%. Lietuvā tā nesen pārsniedza pat 7%, tagad ir virs 5%, arī Igaunijā ir augstāka nekā pie mums. Latvijā nākamgad būs krass minimālās algas kāpums, visdrīzāk, arī straujākā izaugsme Baltijā un ļoti nozīmīgs bezdarba kritums. Šo notikumu mijiedarbība var pamatīgi uzsildīt ekonomiku," pauda Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozēja, ka 2018. gadā Latvijā gada vidējā inflācija saglabāsies ļoti līdzīga kā šogad, kad gada vidējā inflācija būs 3% apmērā.

Pēc viņa teiktā, lielu ietekmi uz patēriņa cenām nākamgad atstās plānotās izmaiņas nodokļos. "Gada laikā paredzēts palielināt akcīzes likmes degvielai, cigaretēm un alkoholam, ko gan nedaudz kompensēs samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem. Pēc maniem aprēķiniem, akcīzes nodokļa palielināšana vidējo cenu līmeni Latvijā nākamgad palielinās par 0,5-0,6%," sacīja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka nākamajā gadā, līdzīgi kā šogad, inflāciju būtiski ietekmēs arī ārējie faktori. Pasaules naftas cenas, kas 2017. gada vidū bija stabilizējušās, pēdējos mēnešos atkal piedzīvojušas jūtamu pieaugumu un tas nākamgad nozīmes gan dārgāku degvielu, gan apkuri. Vienlaikus pārtikas cenas pēdējo mēnešu laikā pasaulē bijušas ļoti stabilas un tādēļ pārtikas cenu inflācijai Latvijā nākamgad vajadzētu mazināties.

"Savukārt straujais darba algu kāpums nozīmēs to, ka arvien vairāk uzņēmēji būs spiesti nodot šo pieaugumu patērētājiem. Tādēļ pakalpojumu cenas nākamgad varētu palielināties par aptuveni 3-3,5%," piebilda Āboliņš.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka, izaugsmei paātrinoties, ekonomika uzsilst, kas sekmē arī inflāciju. "Šobrīd runāt par pārkaršanu ir pāragri. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi riski neparādīsies pēc gada, vai pēc pusotra gada. Uzkaršanas riskus pastiprinās straujā Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūde un to periodiskums. Tādēļ atsevišķās nozarēs būs vērojamas pārkaršanas pazīmes - visizteiktāk būvniecībā, kas nosūks darbiniekus arī no citām nozarēm. Tas dzīs algas uz augšu un ir jautājums, kas būs tad, kad ES fondi apsīks un pieprasījums mazināsies. Respektīvi, vai šie cilvēki atradīs vietu citās nozarēs, spēs pieņemt mazāku atalgojumu, vai lems doties uz ārzemēm," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzina, ka globāli joprojām turpina valdīt zemas inflācijas apstākļi. Šogad inflācija ASV un eirozonā īslaicīgi bija pakāpusies arī līdz 2%, taču algu pieaugums joprojām ir pārāk vājš, lai inflācija noturētos centrālo banku vēlamajā līmenī. "Vājas globālās inflācijas vide varētu saglabāties visu nākamo gadu. Inflācijas spiedienu vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apmērs, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā. Lai centrālās bankas sasniegtu savus inflācijas mērķus (tuvu 2%), nepieciešams krass izejvielu cenu kāpums. Naftas cenas prognozes gan ir nedaudz pieaugušas no 55-65 ASV dolāriem līdz 60-65 ASV dolāriem, tomēr šī kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota. Tāpat arī prognozējamais eiro vērtības pieaugums apgrūtinās nospraustā inflācijas mērķa sasniegšanu," viņš klāstīja.

Pēc Gašpuita teiktā, tuvākajā laikā ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs neliela un primāri dominēs iekšējie.

"Izaugsmes tempa nostiprināšanās, darba tirgus uzkaršana un straujais algu kāpums būs galvenie inflāciju veicinošie spēki. Tāpat līdz ar janvāri grūdienu cenu kāpumam noteiks akcīzes likmju palielināšana. Šobrīd ir stabili atsācis atdzīvoties patēriņa pieaugums, ko nākamgad papildus stimulēs ienākuma nodokļa samazinājums. Šā gada inflācijas prognoze ir 3%, nākamgad - 2,7%. Tomēr, izmainoties ārējai videi un uzņemot inerci vietējiem, pastāv risks, ka cenu pieauguma temps paātrinās," sacīja Gašpuitis.

Jau vēstīts, ka šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā patēriņa cenas pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2016. gada novembri - inflācija bija 2,7% apmērā. Vienlaikus pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī auga par 2,9%.

Source

LETA

Tags

Inflācija Naftas cena
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form