Viņš veltīja atzinīgus vārdus visām trim Baltijas valstīm par to, ka iepriekšējā plānošanas periodā ir apgūti ES līdzekļi valstu izaugsmes veicināšanai, un pauda gandarījumu, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir starp pirmajām, kurām ir akceptēti Partnerības līgumi par fondu līdzekļu apgūšanu jaunajā plānošanas periodā.
Barrozu šodien publiski parakstīja minētos līgumus un tos pasniedza Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ministru prezidentiem. Viņš uzsvēra, ka tik ātra šo līgumu parakstīšana ir labās sadarbības rezultāts. "Šie līgumi ir atslēga uz ES fondu optimālu izmantošanu un tie palīdzēs veicināt izaugsmi," teica EK prezidents.
Atceroties 2014.gadu, kad ES kopumā bija dalībvalstis, un kad tām piepulcējās Baltijas valstis, Barrozu atzina, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir labs piemērs valstu integrācijai ES. Viņaprāt, pateicoties šīm trim valstīm, Eiropai ir izdevies atgriezties pie stabilitātes un atkal panākt izaugsmi pēckrīzes periodā.
Arī pašas Baltijas valstis ir labs piemērs, ka ir iespēja ātri atgūties no ekonomiskās krīzes, pauda Barrozu. Pieminot Latvijas paveikto ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai, viņš uzsvēra, ka Latvija ir pierādījusi, ka tā spēj pieņemt izaicinājumus, un EK turpmāk palīdzēs, lai tā turpinātu reformas dažādās nozarēs.
Latvija, Lietuva un Igaunija ar savu rīcību arī parādījušas, ka ES kritizētājiem nebija taisnība, teica Barrozu, atgādinot, ka pesimisti prognozēja eiro vērtības krišanos un valstu izstāšanos no eirozonas. "Bet mēs redzam pretējo - valstis nepamet eirozonu, un tā vērtība nekrītas. Baltijas valstis ir iedvesmojošs piemērs pārējām valstīm," uzsvēra Barrozu.
Jau ziņots, ka vakar, 20.jūnijā, Eiropas Komisijā ir oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, kas atver durvis kohēzijas un lauksaimniecības finansējuma apgūšanai Latvijai.
Partnerības līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā.
2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES kohēzijas politikas investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā un uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā.
Plānota investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm.
Jau ziņots, ka ES struktūrfondu un investīciju fondu investīcijas Latvijā no 2014. līdz 2020.gadam plānotas kopumā 5,49 miljardu eiro apmērā.
