Viņa norāda, ka BAS valdībai piedāvā trīs rīcības variantus, lai atrisinātu situāciju "airBaltic"un nodrošinātu turpmāku lidsabiedrības darbību.
Pirmajā versijā BAS piedāvā valstij iegādāties no mazākuma akcionāra visas tam piederošās "airBaltic" akcijas. Šajā gadījumā valstij būtu iespēja atpirkt visas BAS piederošās akcijas, vienlaikus norēķinoties par BAS izsniegtajiem aizdevumiem "airBaltic" un preču zīmēm, par kurām BAS samaksājis, kā arī atdodot privātajam akcionāram veiktās pamatkapitāla palielināšanas avansa iemaksas. Valsts īpašumā nonāktu 99,8% "airBaltic" akciju, norāda Piterniece.
Otrajā versijā piedāvāts pretējs scenārijs - BAS iegādājas visas valstij piederošās "airBaltic" akcijas. Šis risinājums nozīmētu, ka valsts pārdod tai piederošās aviokompānijas akcijas BAS, un tas uzņemas atbildību par visiem ar "airBaltic" saistītajiem jautājumiem. Šādā gadījumā kompānija pilnībā pārietu privāto akcionāru rokās, tai skaitā 99,8% nonāktu BAS īpašumā.
Savukārt trešajā variantā piedāvāts valstij atbalstīt "airBaltic" padomes pieņemto lēmumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu 63 679 065 latu apmērā. Ja valsts nepiedalītos pamatkapitāla palielināšanā un šo naudu ieguldītu vien pašreizējais lidsabiedrības mazākuma akcionārs BAS, tad pēc pamatkapitāla palielināšanas valsts īpašumā būtu vien 25% kompānijas akciju.
"Jāuzsver, ka valdībai un Ministru prezidentam ir skaidri un gaiši jāpasaka, kurš ir valsts kā akcionāra izvēlētais risinājums. Tikai pēc tam, ja valsts nolemj palikt akcionāra statusā, var notikt saruna, kas saistīta ar izmaiņām akcionāru līgumā. Tikai tad būs skaidrība, par kāda rakstura izmaiņām vispār nepieciešams runāt," norāda Piterniece.
Portāls "Delfi" jau vēstīja par otrdien "airBaltic" padomē atbalstīto lēmumu par nepieciešamību steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un BAS īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.
Pēc Satiksmes ministrijā (SM) iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
Lai nodrošinātu aviokompānijas turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, norādīja SM, kas valdībā šīs nedēļas sākumā iesniedza vairākus iespējamos tālākos sabiedrības attīstības variantus. Viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmētu valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā. Otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.
Augulis, saņemot "airBaltic" padomes otrdien atbalstīto priekšlikumu palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu minētajā apmērā, rosināja valdības vadītāju jau trešdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai skatītu jautājumu par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.
Savukārt premjers norādīja, ka šāda sēde netiks sasaukta līdz brīdim, kad SM būs izpildījusi priekšdarbus. Premjers trešdien izdotajā rezolūcijā noteica virkni uzdevumu, kas nekavējoši jāizpilda satiksmes ministram Augulim, lai valdība varētu skatīt jautājumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.
Premjers uzdeva satiksmes ministram nekavējoties iesniegt konkrētus dokumentus par "airBaltic". Satiksmes ministrs visus ministrijas rīcībā esošos dokumentus iesniedza ceturtdien, portālam "Delfi" sacīja ministrijā.
Premjers pēc iepazīšanās ar saņemtajiem dokumentiem secinājis, ka tajos trūkst vairāki būtiski dokumenti. Tostarp lidsabiedrības 2010.gada auditēts darbības pārskats, kompānijas prezidenta Bertolta Flika darbības izvērtējums un citi.
Dombrovskis satiksmes ministram uzdevis līdz 23. augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību "airBaltic" jautājumā, lai maksimāli efektīvi īstenotu valsts intereses, kā arī saskaņot to ar Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministrijām.
Vaicāts, kas notiks tad, ja Augulis līdz 23.augusta valdības sēdei neiesniegs premjera prasīto, premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke portālam "Delfi" noteica: "Tad varētu būt interesanti." Vaicāts, vai tad varētu tikt lemts par Auguļa atbilstību amatam, ko premjers iepriekš pieļāva, Panke noteica, ka šo informāciju nevar apstiprināt.
Iepriekš premjers izteicās: ja satiksmes ministrs "pietiekami īsā laikā neizpildīs nepieciešamos priekšdarbus ", lai valdība varētu skatīt jautājumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, tad Dombrovskis varētu izvērtēt Auguļa piemērotību ieņemamajam amatam. Savukārt satiksmes ministrs sacīja – ja viņa darba izvērtējums un atstādināšana no amata ļaus kompānijai attīstīties, viņš šādam solim būtu gatavs.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
