BATL: kravu pārvadājumu nozares izaugsmei var būt īslaicīgs raksturs
Foto: DELFI

Lai gan kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums gada pirmajos 10 mēnešos ir pieaudzis par 6,4%, sasniedzot 55,3 miljonus tonnu, biedrība "Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika" aicina šo izaugsmi vērtēt piesardzīgi.

2018. gadā, lielāko kravu īpatsvaru – vairāk nekā pusi no kopējā apjoma – Latvijas ostām nodrošina tranzīta pamatkravas ogles (30%) un naftas produkti (22%) no Krievijas un Baltkrievijas. Pārvadājumos pa Latvijas dzelzceļu šis īpatsvars ir vēl lielāks – ogles 45%, naftas produkti 24% –, kas kopā nodrošina 69% dzelzceļa kravu. Līdz ar to, šo kravu apgrozījumu svārstības vislielākā mērā ietekmē kopējo kravu apgrozījumu, skaidro BATL.

"Šo kravu apgrozījums ilgtermiņā ir ar konstantu lejupslīdošu tendenci. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevies palielināt ogļu tranzīta apjomu, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā ''Ust-Lugas'' ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda ''Ust-Lugas'' ostā ievērojami palielināsies. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019. gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos,'' skaidroja BATL valdes loceklis Ivars Landmanis, piebilstot, ka tirgus dalībnieki strādā pie citu kravu veidu piesaistes. To parādot atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudu, koksnes, konteineru. Saskaņā ar viņa pausto, ņemot vērā to īpatsvaru kopējā kravu apgrozījumā, šo kravu apgrozījuma pieaugums nevar kompensēt galveno kravu veidu svārstības.

Landmanis norādīja, ka, lai Latvijas ekonomika nebūtu zaudētāja, visiem tranzīta tirgus dalībniekiem būtu jāprot strādāt, nemeklējot pašlabumu. Viņš arī skaidroja, ka valsts institūciju amatpersonas nedrīkst nodalīt "savējos", ar ko sadarbojas un palīdz, un "citi", kuru rīcība tiek ierobežota ar dažādiem lēmumiem, jo amatpersonām lēmumi ir jāpieņem Latvijas labā, nevis šauru, tostarp attiecīgu amatpersonu interesēs.

BATL norādīja, ka šobrīd ir svarīgi domāt par valsts dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas samazināšanu visā tīklā: investīcijas sliežu ceļu izmantošanas efektivizācijā, neattiecināmo izmaksu samazinājums, valsts līdzfinasējums tīklu uzturēšanā. Biedrība ir pārliecināta, ka nepieciešams panākt, lai Latvijas tranzīta koridoru izmaksas, rēķinot uz vienu tonnu, būtu vienlīdzīgas, neskatoties uz ostu atrašanās attālumiem. To var regulēt ar maksām par valsts infrastruktūras izmantošanu – dzelzceļa sliežu tīklu, ostu infrastruktūras. Kā norāda BATL, nedrīkst veidoties situācija, kad maksas par valsts piederošās infrastruktūras izmantošanu regulē tranzīta kravu plūsmas konkurētspēju Latvijā. Tas ir iespējams, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam ar valsts amatpersonu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību, pārliecināta biedrība.

BATL norāda, ka šī gada 10 mēnešos kopējais Ventspils ostas kravu apgrozījums nokrities par 2,1%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Tas ir otrs zemākais kritums pēc 2016. gada antirekorda. Kopumā šajā laikā caur Ventspils ostu tika pārkrautas gandrīz 17 miljonu tonnu apmērā, kas ir 31% no kopējā ostu kravu apjoma, ieņemot otro pozīciju aiz Rīgas brīvostas.

Šī gada pirmajos 10 mēnešos Ventspils ostas saņemto kravu apjoms pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar pērn analogu periodu, sasniedzot 2,23 miljonus tonnu. Tikmēr nosūtīto kravu apjoms ir samazinājies par aptuveni 5,5%, sasniedzot 14,7 miljonu tonnu. Ventspils ostā 33,3% apjoma veidoja beramkravas (galvenokārt ogles), 53,4% – lejamkravas (naftas produkti 50%), 13,3% – ģenerālkravas, informē BATL.

BATL pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus uzņēmumus: AS "Ventbunkers", AS "Ventspils Tirdzniecības Osta", AS "Kālija Parks", AS "Latvijas Naftas Tranzīts", SIA "Noord Natie Ventspils Terminals", AS "PKL Flote", SIA "Ostas Flote", SIA "Mineral-Trans-Serviss", AS "Baltic Coal Terminal", SIA "Seastar" un AS "Baltijas Ekspresis".

Source

DELFI Bizness

Tags

Rīgas brīvosta Ventspils osta
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus