Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Bauskas novada pašvaldības redzējums par Bauskas apvedceļa nepieciešamo izveidi ir vienots – apvedceļš nepieciešams pēc iespējas drīzākā nākotnē, informē Satiksmes ministrijā.
Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecību plānots īstenot laika posmā no 2028. līdz 2030. gadam. Līdz šā gada 1. jūlijam pēc "Latvijas Valsts ceļu" pasūtījuma jāizstrādā ekonomiskais aprēķins par publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanu Bauskas apvedceļa izbūvei.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda: "Valdība ir apstiprinājusi valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam, kur ir iekļauta arī Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve." Tāpat Bauskas apvedceļš ir daļa no Eiropas transporta pamattīkla (TEN-T), kam automaģistrāles jāizbūvē līdz 2030. gadam. Tā to paredz arī galveno ceļu attīstības stratēģija – šo apvedceļu veidot kā ātrgaitas automaģistrāli ar divām joslām katrā virzienā, kur varēs pārvietoties ar ātrumu 130 km/h.
Pagājušajā gadā valdībā ir apstiprināts Satiksmes ministrijas virzītais priekšlikums izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kā tas ir darīts arī Ķekavas apvedceļa izveidei un kas tiks izbūvēts līdz 2023. gada beigām. Pēc ekonomisko aprēķinu veikšanas par publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanu Bauskas apvedceļa izbūvei, varēs lemt par nākamajiem soļiem.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks Klāvs Grieze pauda, ka līdz apvedceļa izveidei jau tagad pilsētvides telpu var uzlabot ar salīdzinoši vienkāršiem un izmaksu ziņā nelieliem mikromobilitātes risinājumiem, radot gājējiem, velobraucējiem ērtu un drošāku vidi. Satiksmes ministrijā ir izstrādāta mikromobilitātes attīstības stratēģija, kur pašvaldību pilsētplānotāji var ieskatīties un iedvesmoties, lai veidotu klusāku un mierīgāku satiksmi, samazinātu cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu.
