Reprezentatīvā biroju ēka Benjamiņu nams pārdota kādai ārvalstu kompānijai, kuras vārds pagaidām netiek izpausts, informēja auditorsabiedrībā "Visa vērte", kas rīkoja nama pārdošanu.
"Visa vērte" juridiskais konsultants Rolands Bortaščenoks pastāstīja, ka Benjamiņa nama pārdošana nav notikusi šonedēļ paredzētās izsoles ietvaros. Nama pircēja vārds tiks publiskots pēc darījuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Benjamiņu nama pārdošanas summa šobrīd netiek atklāta. Zināms, ka izsoles sākuma cena bija noteikta 2,85 miljoni ASV dolāru. Pārdošanai tika piedāvāts zemes gabals 2346 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā četrstāvu administratīvā ēka un viena divu stāvu administratīvā ēka.

1885.gadā celtās četrstāvu ēkas kopējā platība ir 2612 kvadrātmetri, no tiem lietderīgā platība - 2571 kvadrātmetrs. Savukārt otras ēkas, kura celta 1898.gadā, kopējā platība ir 296 kvadrātmetri. 19.gadsimta beigās celtais Benjamiņu nams ir kultūras piemineklis un iepriekšējie reprezentablā nama īpašnieki bija trīs privātpersonas.

Bortaščenoks iepriekš pastāstīja, ka objekta īpašnieki lēmumu par tā pārdošanu pieņēmuši, jo paši nav gatavi ieguldīt investīcijas, lai nekustamo īpašumu izmantotu komerciāliem mērķiem. Līdz šim dažādi reprezentācijas pasākumi ļauj segt tikai Benjamiņu nama uzturēšanas izdevumus.

Benjamiņu nama īpašnieki ēku pārdot nolēma jau pirms diviem gadiem, kad "Visa vērte" sāka izvērtēt potenciālos pircējus, ievērojot īpašuma mantinieku vēlmes - lai ēka paliek valsts īpašumā.

Iegādāties minēto nekustamo īpašumu "Visa vērte" iepriekš piedāvāja Ārlietu ministrijai, Valsts prezidentes kancelejai, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai (VNĪA) un citām institūcijām, piemēram, vēstniecību vajadzībām, valsts reprezentācijas pasākumu rīkošanai. Tāpat "Visa vērte" savulaik piedāvāja valdībai ēku iegādāties, taču atbildi tā arī nesaņēma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!