Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB-LNNK) uzdevis ekspertu grupai analizēt mazumtirdzniecības veikalu ķēdes "Iki" un "Cento" īpašnieka, uzņēmuma "Palink" maksātnespējas lietu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL), informē ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.
Tāpat tieslietu ministrs uzdevis valsts aģentūrai "Maksātnespējas administrācija" rūpīgi sekot "Palink" administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.
Ādamsone vēsta, ka darba grupai, kura strādā pie Maksātnespējas likuma izstrādes, jāizvērtē iespēja MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju - bilances aktīvu un pasīvu attiecību.
Ādamsone atgādina, ka no 2010. gada 1.novembra ir spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas izstrādāts, balstoties uz tendencēm pasaulē un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Iepriekšējais MNL, kas biaj spēkā pirms 2010. gada 1.novembra, radīja vairākas problēmas, kas izrietēja no tā, ka pirms tiesas lēmuma tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas sagatavo informāciju par uzņēmuma maksātnespēju (tā sauktais bilances tests).
Veidojot jauno MNL, ko izstrādāja ciešā sadarbībā ar Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu, bilances testu aizstāja ar likviditātes vai maksāšanas testu. Tas nozīmē, ka maksātnespēju uzņēmumam var pasludināt, ja tas neapmaksā parādus vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu, skaidro Tieslietu ministrija.
TM uzskata, ka jaunais MNL ir pierādījis sevi kā darboties spējīgu. Par to, ministrijas ieskatā, liecina arī jaunākais Pasaules Bankas pētījums "Doing Business", kurā maksātnespējas procesa atvieglošanas ziņā Latvija ir pakāpusies par 54.vietām, kas ir vislielākais kāpums salīdzinājumā ar citām pozīcijām.
TM norāda, ka šā gada martā ir plānots pabeigt jaunā MNL likuma izvērtējumu un priekšlikumu iespējamajiem grozījumiem izstrādi. Kā viena no būtiskākajām plānotajām izmaiņām jāmin pārejas perioda paredzēšana ar mērķi visiem maksātnespējas procesiem piemērot vienu likumu. Atbilstoši MNL paredzētajam, šobrīd uzņēmumu maksātnespējas process norit saskaņā ar dažādiem likumiem, atkarībā no tā, kad uzsākts uzņēmuma maksātnespējas process.
Ministrijas dati liecina, ka saskaņā ar 1996.gada likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" maksātnespējas process norit vēl 440 uzņēmumiem, saskaņā ar 2008.gada Maksātnespējas likumu - vēl 2840 uzņēmumiem. Lai novērstu neskaidrības uzņēmumu maksātnespējas procesu norisē, kad piemērojami trīs dažādi regulējumi, tiks noteikts laiks, kurā jāpabeidz procesi, kuri uzsākti saskaņā ar 1996.gada un 2008.gada likumiem.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 5.janvārī atzina par maksātnespējīgu veikalu tīklu "Iki" un "Cento" operatoru "Palink". Par "Palink" administratori apstiprināta Gundega Rozmisa. Tiesas pasludinātais spriedums nav pārsūdzams.
Tiesa "Palink" maksātnespējas lietu ierosināja pēc privātpersonas Sergeja Guščina pieteikuma.
Viņš cesijas ceļā ieguvis no starp "Landekss" un "Palink" 2008.gada 18.septembrī noslēgtā ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu pret "Palink" par it kā veikto būvdarbu apmaksu.
"Palink" maksātnespējas pasludināšanu uzskata par nepamatotu un jau vērsies dažādās instancēs, tostarp prokuratūrā un Eiropas Komisijā, kā arī sola sūdzēt tiesā Latvijas valsti, ka situācija netiks atrisināta.
SIA "Palink" apgrozījums 2010.gadā bija 73 miljoni latu, kas ir par 65,9% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 44 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
