Kā norāda Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), tad nodarbinātības līmenis Latvijā ir līdzīgs starp visām trīs Baltijas valstīm – arī Lietuvā nodarbināti bija 64,1% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā nodarbināti bija par 1,3% iedzīvotājiem vairāk.
Salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, šogad šajā laikā par 1,7 procentpunktiem pieaugusi jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) nodarbinātība – strādāja 51 000 jauniešu. Vienlaikus pieaudzis ir arī jauniešu bezdarbs – otrajā ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis bija 18,2%, kas ir par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada un par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī.
Šogad otrajā ceturksnī bija 83 500 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 000 vairāk nekā pirms gada un par 11 300 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Tāpat otrajā ceturksnī nedaudz mazāk kā piektā daļa jeb 18,3% iedzīvotāji strādāja attālināti. No tiem 63,3% bija sievietes un 36,7% vīrieši.
Kas attiecās uz darba samaksu, tad gada laikā par 3,6 procentpunktiem pieauga darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 450 līdz 700 eiro. Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, gada laikā samazinājās par 2,1 procentpunktu (otrajā ceturksnī – 28,1%).
Šāgada otrajā ceturksnī 29,9% jeb 415 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3900 jeb 0,9%, bet gada laikā – par 18 300 jeb 4,2%.
Samazinājies ir ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu ilgāk par gadu, skaits. Gada laikā tas samazinājies no 40% līdz 26,9%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 1900, un otrajā ceturksnī tas bija 22 400.