Bērziņš no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada jūnijam bija Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektors. Savukārt pašreiz viņš ir biedrības "Ukrainas loģistikas alianse" prezidents, ir Ukrainas Investīciju aģentūras padomnieku konventa padomnieks investīciju piesaistes jautājumos, kā arī nodibinājis transporta nozares konsultāciju uzņēmumu "Win Win Transport Solutions".
"Šobrīd darba jautājumos tiek ieturēta pauze," "Delfi Bizness" sacīja Bērziņš, vienlaikus atzīmējot, ka darba pienākumus nepieciešamības gadījumā var veikt arī attālināti.
Kad izskanēja pirmie aicinājumi Latvijas pilsoņiem pēc iespējas ātrāk pamest Ukrainu, kas bija aptuveni pirms divām nedēļām, Bērziņš atradies Latvijā, tomēr, neskatoties uz brīdinājumiem, devies atpakaļ uz Kijevu. Tomēr šīs nedēļas otrdienā, 22. februārī, darba vajadzībām viņam nācies doties uz Tallinu. Ceturtdien, 24. februārī, viņš bija gatavojies doties atpakaļ uz Ukrainu, bet tās dienas rītā, vēl esot Tallinā, telefonā no Latvijas vēstniecības Ukrainā saņēmis brīdinājumu par nepieciešamību evakuēties no Ukrainas.
Tai pat laikā viņš uzsvēra, ka darbu Ukrainā viņš neplāno pamest un Kijevā plāno atgriezties, tiklīdz tas būs iespējams. "Tam ir vairāki iemesli. Ukraina ir ar lielu kapacitāti, ar izdarāmo darbu sarakstu. Īpaši, ņemot vērā visas lietas, kuras mani interesē un iedod pievienoto vērtību, kā, piemēram, infrastruktūras atjaunošana, jo tur būs jāatjauno ļoti, ļoti daudz. Es pat gribētu teikt, ka jāuzbūvē no jauna," teica Bērziņš.
Tāpat Bērziņš atzīmēja, ka latvieši ir arī pozitīvi novērtēti Ukrainas darba tirgū. "Tur noteikti būs ļoti, ļoti liels darba apjoms, kas jāizdara," sacīja bijušais LDz vadītājs. Viņš arī piebilda, ka Ukraina ir Eiropā un ir kā loģistikas centrs visai Eiropai.
Viņš norādīja, ka sarunās ar Ukrainā palikušajiem kolēģiem un darba kolēģiem satraukums, protams, ir jūtams, tomēr noteikti ne panika.
Bērziņš arī pauda pārliecību, ka ukraiņi šo cīņu uzvarēs, izceļot faktu, ka cīņā doties gatavi ir visi ukraiņi. "Viņi aizstāv savu valsti, savu zemi, viņi šeit dzīvo un nav gatavi iet projām," viņš teica.
Tāpat viņš atzina, ka vispār nav saprotams, kādēļ Ukrainas virzienā tiek veikts šāds uzbrukums. "Mans viedoklis ir, ka ukraiņi cīnās par visu Eiropu un ne tikai Eiropu," sacīja Bērziņš.
Vienlaikus Bērziņš atzīmēja, ka ir saprotami arī tie cilvēki, kas izvēlējās Ukrainu atstāt. "Tie, kas gribēja, tie liela daļa jau ir atstājuši Ukrainu. Protams, ne visi, jo liela daļa vēl ir iestrēguši tur," teica Bērziņš.
Bērziņš "Ukrainas dzelzceļš" transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektora amatā nonāca kādu laiku pēc tam, kad 2019. gadā zaudēja amatu LDz, jo satiksmes ministrs Tālis Linkaits viņam un LDz valdes loceklim Aivaram Strakšas izteica neuzticību, rosinot uzņēmuma padomi viņus atbrīvot no amata.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) janvāra sākumā bijušos valdes locekļus rosināja apsūdzēt par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas - 1,5 miljonu eiro zaudējumus uzņēmumam.
KNAB ieskatā bijušās LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.
Šī izmeklēšana saistīta ar laiku, kad LDz valdes priekšsēdētājs bija Bērziņš. Tolaik LDz bija izveidota prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.
12. janvārī arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pieņēma lēmumus par kriminālvajāšanas sākšanu pret četriem bijušajiem LDz valdes locekļiem.
