Foto: LETA
Biodrošības prasību ievērošana cūkkopības saimniecībās Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

"Biodrošības prasību ievērošanas disciplīna neapšaubāmi ir pieaugusi. Daudzas saimniecības saprot, ka ilgtermiņā un sekmīgi nodarboties ar cūkkopību ir iespējams tikai ar nopietnu biodrošības sistēmu. Saimniecības ir īstenojušas biodrošību stiprinošus pasākumus," sacīja Irbe.

Irbe atgādināja, ka saimniecības biodrošību stiprinošus pasākumus var īstenot, izmantojot valsts finansējumu Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat saimniecības var pieteikties projektiem un saņemt līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās", kā arī ieguldīt ievērojamus pašu līdzekļus biodrošības pasākumu īstenošanā.

Viņa atzina, ka Latvijā ir ļoti liels tādu cūku novietņu skaits, kas nelielu skaitu cūku audzē galvenokārt patēriņam savā uzturā. Biodrošības ievērošana tajās ir atšķirīga, bet daudz labāka nekā pirms vairākiem gadiem.

Pēc viņas sacītā, PVD apmēram 11-13% no pārbaudītajām cūku novietnē konstatē kādas neatbilstības. Lielāko daļu no tām var pietiekami ātri novērst. PVD inspektori visas novietnes, kurās ir konstatētas neatbilstības biodrošības jomā, turpina kontrolēt līdz to novēršanai.

"Pirms gadiem PVD diezgan bieži konstatēja, ka cūkām tiek izbarota zaļbarība, termiski neapstrādāti augļi un dārzeņi. Pašreiz tas notiek daudz retāk - cūku turētāji ir sapratuši šo risku. (..) Tāpat arī retāk konstatējam nereģistrētas cūkas un neatbilstības to reģistrācijā Lauksaimniecības datu centrā (LDC)," sacīja Irbe.

Viņa gan uzsvēra, ka, neaugoties uz to, ka PVD regulāri informē sabiedrību par visām prasībām cūku turēšanai, dienests regulāri atrod lauku iedzīvotāju cūku novietnes, kurās nopietni tiek pārkāpti gan cūku reģistrēšanas, gan drošas turēšanas prasības.

Jau ziņots, ka mežacūku populācijā ĀCM šogad kopumā konstatēta 789 ar to slimām mežacūkām 82 novada 249 pagastos un vienā pilsētā. ĀCM dēļ šogad likvidētas 16 705 mājas cūkas.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!