attālināts darbs
Foto: Pixabay

Ar atšķirīgām sekmēm un tendencēm ir iesācies šis gads komercīpašumu tirgū Baltijā – intensīvi tiek būvēti biroja centri, plānoti un īstenoti loģistikas projekti, bet tirdzniecības sektorā tikmēr valda neziņa par nākotni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šobrīd Baltijā tiek būvētas biroju ēkas, kuru kopējā platība būs ap 400 tūkst. kvadrātmetru, šādus datus ir apkopojusi kompānija "Colliers". Kā viens no piemēriem Rīgā ir topošais biroju centrs "Verde", ko attīsta lietuviešu "Capitalica". Kopējais biroju telpu līmenis noteikti paaugstināsies.

Plašāks piedāvājums, kā arī pandēmijas viestās izmaiņas darba organizācijā nozīmē, ka būs spiediens uz to ēku īpašniekiem, pārvaldniekiem, kuru nami tapuši senāk, kuriem ir zemāka kvalitāte, galvenokārt B vai C klase (attiecīgi – A klase ir augstākā un C – zemāka) kaut ko darīt lietas labā, piemēram, uzlabot ventilāciju. Tirgus pamazām kļūst par nomnieku tirgu, tas ir, uzņēmumi, kuri meklē telpas vai kuri vēlas tās mainīt, būs prasīgāki gan attiecībā uz nomas līgumu nosacījumiem, gan kvalitāti, gan tehniskiem risinājumiem, kā arī varētu pieprasīt lielāku objektu īpašnieku iesaisti biroju izveidē.

Pandēmija ir pierādījusi, ka uzņēmumiem, darbiniekiem jāspēj būt gana elastīgiem un tas attiecas arī uz darba vidi un veidu. Arī turpmāk elastība būs svarīga arī attiecībā uz biroju telpām, proti, uzņēmumiem būs svarīga iespēja ātri paplašināt sev nepieciešamās telpas vai tieši pretēji – tās samazināt, līguma termiņi arī būs gana fleksibli.

Cita pandēmijas iezīme – ir parādījies tāds darījuma veids kā apakšnoma, kurš iepriekš nebija pārāk izplatīts. Biroju telpas tiek piedāvātas labā kvalitātē un nereti ar visām mēbelēm. Tam ir ietekme uz tirgu kopumā, jo piedāvājums būtībā ir plašāks.

“Komersantiem ir jādefinē stratēģija, kā tiks organizēts darbs, kā iekārtota darba vide, kā tiks izmantot platības. Bieži tie būs dažādi hibrīdrisinājumi,” spriež “Colliers” partneris Latvijā Ēriks Bergmans

"Colliers" partneris Latvijā Ēriks Bergmans akcentē, ka pēc Lieldienām aģentūra ir saņēmusi diezgan daudz pieprasījumus par biroju telpu nomas iespējām. Ne tikai citviet Centrālajā un Austrumeiropā, bet arī Baltijā atkal ir aktīvi uzņēmumi, kas sniedz biznesa pakalpojumus globālajām kompānijām – tie meklē gan darbiniekus, gan telpas. Labi klājas IT, tiešsaistes risinājumu uzņēmumiem.

"Komersantiem kopumā jādefinē stratēģija, kā tiks organizēts darbs, kā iekārtota darba vide, kā izmantot platības," viņš saka, norādot, ka bieži tie būs dažādi hibrīdrisinājumi un veidi – darbinieki strādās gan birojos, gan no mājām, gan vēl no kādām citām vietām. Kā interesantu piemēru Ēriks Bergmans izceļ Īrijas valdības iecerēto programmu izveidot 400 ofisa punktus lauku apvidos, kas ļautu publiskā sektora pārstāvjiem dzīvot un produktīvi strādāt attālināti ārpus pilsētām.

Visnotaļ sekmīgi attīstās industriālo/loģistikas telpu segments. Piemēram, Rīgā un tās apkārtnē tiek īstenoti 9 projekti, Tallinā – 30 ( kopējais platību apjoms gan ir gandrīz tāds pats kā Rīgā), bet Viļņā – septiņi. Objekti top gan iznomāšanai, gan konkrētiem pasūtītājiem. Tāpat ir vērojams gana augsts pieprasījums pēc zemes gabaliem, kur varētu tikt īstenoti loģistikas parku projekti. Tajā pašā laikā nomas aktivitāte pandēmijas laikā nav bijusi pārāk augsta, kas turpmākajos mēnešos varētu mainīties.

Neskaidra situācija un diezgan liels pesimisms savukārt ir tirdzniecības platību jomā. Tirdzniecības centri joprojām pilnībā nefunkcionē. Rīgai raksturīgi, ka mazāk attīstīta bija t.s. ielu tirdzniecība, bet krietnu soli priekšā bija iepirkšanās centru industrija. Tādējādi nozīmīga mazumtirdzniecības daļa joprojām nedarbojas. Līdz galam nav skaidrs, kāds būs faktiskais centru aizpildījums. Savukārt tās kompānijas, kurām veikali pilsētas centrā vai citviet tagad ir vaļā, lielākoties piedāvā neizpārdotās preces, tām trūkst līdzekļu jaunu kolekciju iepirkšanai.

Tomēr pesimismu nevar attiecināt uz pilnīgi visiem sektoriem. Piemēram, sekmīgi strādā lielveikali, mazumtirdzniecības ķēdes plāno paplašināties (jo īpaši Igaunijā) un ir parādījušies jauni spēlētāji, piemēram, joprojām Latvijā tiek gaidīta "Lidl" veikalu atvēršana, bet martā darbu sāka Krievijas ķēde "Mere". Aktīvi strādā un attīstību plāno mājlietu, saimniecības preču un būvmateriālu veikali. Un neapšaubāmi izaugsmi piedzīvo e-komercija, kurai tā īsti līdzi netiek piegāde un loģistika. E-komercijas jomas perspektīvu Baltijā ilustrē, piemēram, arī modes platformas "Zalando" ienākšanas plāni reģionā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

E-komercija Nekustamais īpašums Colliers International Lidl
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form