Foto: DELFI

Elektroenerģijas biržas "Nord Pool Spot" Latvijas un Lietuvas apgabalā pašlaik fiksēta būtiski augstāka elektroenerģijas cena nekā Skandināvijas valstīs un Igaunijā.

Ja Skandināvijā un Igaunijā minimālā elektroenerģijas cena ir 31,54 eiro (22,17 lati) par megavatstundu un maksimālā, piemēram, Igaunijā sasniedz 42,42 eiro (29,81 lats) par MWh, tad Latvijas un Lietuvas apgabalos minimālā cena ir 33,03 eiro (23,21 lats) par MWh, bet maksimālā tā dēvētajās maksimumstundās no plkst.8 līdz 15 - 100,02 eiro (70,29 lati) par MWh.

Līdz ar to elektroenerģijas augstākā cena Latvijā 2,4 reizes pārsniedz augstāko cenu Igaunijā.

Kā biznesa portālam skaidroja "Latvenergo", Igaunijas-Latvijas ierobežotās pārvades dēļ, ko izraisīja līnijas šķērsgriezuma 100% noslogojums gandrīz visas diennakts garumā, Latvijai un Lietuvai, kur rodas elektroenerģijas deficīts, nebija iespējams importēt lētāku elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas.

Tas izraisīja īslaicīgu cenu kāpumu "Nord Pool Spot" Latvijas un Lietuvas cenu apgabalā. Reaģējot uz cenu dramatisko palielinājumu, tika iedarbināta Rīgas TEC-2/1, līdz ar to tirgus nekavējoties noreaģēja patērētājiem labvēlīgi, rītdienas cenai esot 57,38 eiro (40,33 latu) līmenī.

Tas apliecina, ka TEC atrašanās Latvijā pati par sevi palīdz stabilizēt un ierobežot elektroenerģijas cenu ne tikai valstī, bet visā reģionā, pasargājot no importa cenām, norāda "Latvenergo".

Kā informēja uzņēmuma preses sekretāre Ivita Bidere, ņemot vērā ierobežoto un nepietiekamo Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma kapacitāti, AS "Latvijas elektriskie tīkli" sākusi priekšizpēti Latvijas-Igaunijas trešā elektroapgādes starpsavienojuma izbūvei. Tā realizācija plānota līdz 2020.gadam. Tas nākotnē nodrošinās efektīvu jaudas tranzīta koridoru starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām, kas arvien vairāk un sekmīgāk attīstīs elektroenerģijas tirgu. Šis būs otrs apjomīgākais jaunais energoapgādes infrastruktūras projekts Latvijā.

Kā norāda elektroenerģijas tirgotāja SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, regulāri novērojamās cenu atšķirības "Nord Pool Spot" biržā starp Igauniju un Latviju nosaka nepietiekamās starpsavienojumu jaudas uz Igaunijas-Latvijas robežas.

Pastāvošie ierobežojumi liedz pietiekamā apjomā piegādāt Latvijai elektroenerģiju no Skandināvijas un Igaunijas reģioniem, kur cenas līdz nākamo kabeļu izbūvei būs vienādas vai zemākas nekā Latvijā. Arī elektroenerģijas importa iespējas no trešajām valstīm ir stipri ierobežotas. Turklāt siltais laiks nosaka arī papildu ierobežojumus starpsavienojumu kapacitātē, un siltajā dienas laikā to jauda tiek papildus ierobežota par aptuveni 25%.

Kā skaidro Bethers, no šodienas perspektīvas raugoties, Latvijas patērētājiem daudz izdevīgāk būtu, ja brīdī, kad tika lemts par Ignalinas atomstacijas slēgšanu, daļa no to obligātā iepirkuma komponentes veidā jau samaksātajiem līdzekļiem par "energodrošības" risinājumiem tiktu investēti spēcīgāku starpvalstu savienojumu būvniecībā.

Tas radītu lielāku vērtību sabiedrībai ar tādu pašu vai mazāku investīciju apjomu, ko prasa jaunu spēkstaciju būvniecība, jo attīstītu piekļuvi zemāko elektrības cenu reģionam Eiropā - Skandināvijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!