Bizness reģionos: 'Dobeles dzirnavnieks' uzņemas divus ambiciozus projektus vienlaikus
Foto: DELFI

Marta vidū AS "Dobeles dzirnavnieks" ar svinīgu kapsulas ielikšanu uzsāka Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts realizēt līdz 2020. gada beigām, investējot 18 miljonus eiro. Pasākuma laikā uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils sarunā ar portālu "Delfi" atklāja turpmākos "Dobeles dzirnavnieka" attīstības plānus, kas paredz desmitu miljonu investīcijas, kā arī raksturoja šī brīža izaicinājumus Latvijas uzņēmējdarbībā.

Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā. "Dobeles dzirnavnieks", izstrādājot jauno projektu, aptaujāja savus sadarbības partnerus, bioloģiskās zemnieku saimniecības, lai noskaidrotu, cik lielas platības šobrīd tiek apsētas un kādi ir plāni nākamajai piecgadei.

Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar apmēram 40–50 saimniecībām, un visas plāno palielināt apstrādājamās platības.

"Tas nozīmē, ka ir potenciāls, un esmu pārliecināts, ka, izveidojot atbilstošu infrastruktūru, sniegsim papildu stimulu bioloģiskai saimniekošanai arī citiem zemniekiem. Protams, tas viss prasa laiku, ir vajadzīgs triju gadu pārejas periods, bet mēs redzam, ka ir interese," teic Amsils. Turklāt konvencionālie graudu ražotāji arī ir ieinteresēti diversificēt savu biznesu, jo nav noslēpums, ka Krievijā graudu ieguves apjomi pieaug un Krievijas saimnieki ir konkurenti mūsējiem. Līdz ar to, pieaugot ražošanas apjomiem, ražas laikā spiediens uz cenu paliek arvien lielāks.

"Dobeles dzirnavnieka" vadītājs teic, ka Eiropā bioloģisko pārtikas produktu mazumtirdzniecības apjoms aug par 10% gadā. Latvijā nav zināmi precīzi pieauguma tempi, tomēr absolūtos skaitļos runa ir par apmēram vienu miljonu eiro gadā. "Latvijā bioloģiskā pārtika ir nišas produkts, un mēs apzināmies, ka vairāk nekā 95% produktu eksportēsim, jo Eiropā pieprasījums ir acīmredzams. Mēs vēlamies piedalīties šajā apjomu kāpumā, tas mums var dot iespēju pieteikt sevi kā nopietnu spēlētāju šajā jomā un vienlaikus asociēt Latviju kā augstas kvalitātes bioloģisko produktu ražotājvalsti. Šī ir niša, kurā strādāt un nebūt pilnībā atkarīgiem no konvencionālo graudu ražošanas biznesa," norāda Amsils. "Dobeles dzirnavnieks" uz pasaules fona ir mazs uzņēmums un var tikai "peldēt" līdzi tendencēm, ne tās ietekmēt.

Veido pilnu ciklu

Par šiem 18 miljoniem, kas tiek investēti jaunajā ražotnē, iecerēti vērienīgi darbi: atsevišķas graudu pieņemšanas ēkas izbūve, graudu kaltes uzstādīšana, bioloģisko graudu uzglabāšanas torņi jeb silosi, laboratorijas izveide, ražotnes ēkas izbūve 10 stāvu augstumā, pārslu tehnoloģiskās līnijas iegāde un uzstādīšana, kā arī fasēšanas iekārtas u. tml. Būs nodrošināts viss cikls, sākot no graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas līdz pārstrādei un fasēšanai. Uzņēmumā plāno, ka nākamā gada vidū jau varēs nogaršot pirmo produkciju. Tas ir ļoti ambiciozs plāns.

Jaunās ražotnes produkcija tiks eksportēta uz tagadējiem "Dobeles dzirnavnieka" tirgiem, piemēram, Skandināvijas valstīm, Vāciju, Poliju u. c. Kopš pagājušā gada nav paplašināta tirgus ģeogrāfija, bet ir bijusi interese no Itālijas, Francijas, kas ir lielākā bioloģisko produktu mazumtirdzniecības apjoma patērētāja Eiropā. Uzņēmuma produktu pircēji ir mazumtirdzniecības ķēdes un industriālie klienti, kas tālāk no ražojumiem gatavo savus produktus.

Jaunās ražotnes produkcija tiks eksportēta uz tagadējiem "Dobeles dzirnavnieka" tirgiem, piemēram, Skandināvijas valstīm, Vāciju, Poliju u. c. Foto: DELFI.

Divi projekti vienlaikus

Paralēli šim projektam "Dobeles dzirnavnieks" ir sācis otru projektu, kurā paredzētas 11 miljonu investīcijas. Tā būs jaunas pastas ražotnes izveide, kas ietvers jaunu ēku un tehnoloģisko līniju. "Varēsim ražot, piemēram, trīskrāsu pastu, neredzētu formu u. tml., nodrošināsim daudz un dažādas papildiespējas. Mums paralēli būs divi investīciju projekti. Pastas ražotni plānojam nodot ekspluatācijā nākamā gada vidū vai trešajā ceturksnī," stāsta Amsils.

Runājot par abu ražotņu būvniecību, uzņēmuma vadītājs teic, ka šobrīd ir noslēgti līgumi par silosu izbūvi. "Esam bijuši diezgan veiksmīgi. Mums ir, ar ko salīdzināt, iepriekš jau esam to darījuši. Izmaksas ir līdzvērtīgas kā iepriekšējā gadā. Priekšā mums vēl ir divi lieli iepirkumi – ražošanas un pieņemšanas ēkām. Redzēsim, kā ies, tomēr jau ir sajūta, ka būvniecībā augšupejošās tendences ir pierimušas. Arī būvniekiem ir brīvas jaudas, un tie meklē jaunus projektus, tas vieš cerības," teic Amsils.

Abi šie investīciju projekti uzņēmumam bija plānā, lai arī bija paredzēts tos īstenot secīgi. Eiropas fondu līdzfinansējuma pieejamība lika mainīt plānus un abas jaunās ražotnes, infrastruktūru būvēt gandrīz vienlaikus. Bioloģisko pārslu ražotnei ir piesaistīts Lauku atbalsta dienesta finansējums, bet pastas līnijai – Centrālās finanšu līgumu aģentūras līdzekļi. "Protams, vēlamies maksimāli izmantot sniegtās iespējas, un šis finansējums dod stimulu ātrāk un veiksmīgāk konkurēt tirgos. Te ir runa gan par gala cenu, gan iespēju iekļūt vēlamajos tirgos. Man ir lielas bažas par to, vai šādas iespējas mums būs arī nākamajā plānošanas periodā. Redzam, kas šobrīd notiek Eiropā – varbūt būs "Brexit", citreiz būs "Brexit" utt. Tas var ietekmēt Eiropas budžetu un attiecīgi pieejamo finansējumu," uzskata Amsils.

Runājot par "Dobeles dzirnavnieku", uzņēmumu "Brexit" varētu ietekmēt tikai caur finanšu tirgiem, piemēram, ja notiek pēkšņas un krasas valūtas kursa svārstības. Jau tagad tādas var novērot. "Mums tiešā tirdzniecība ar Lielbritāniju ir minimāla, tirdzniecības attiecību ziņā neredzu lielus riskus," teic uzņēmuma vadītājs. Piemēram, ja tiek ieviesta ievedmuita atsevišķiem produktiem, to noteiks visiem importa partneriem. Protams, to ietekmēs politika un nosacījumi.

"Vēlamies maksimāli izmantot sniegtās iespējas, un Eiropas fondu finansējums dod stimulu ātrāk un veiksmīgāk konkurēt tirgos," teic Amsils. Foto: DELFI.

Turpinās investēt

Pēc šiem lielajiem investīciju projektiem nākamie darāmie darbi uzņēmumā būs iekšējās infrastruktūras uzlabošana un automatizācijas pakāpes palielināšana. "Nākamās investīcijas veiksim gatavās produkcijas noliktavas paplašināšanā, tas ir loģisks solis, ņemot vērā pašreizējos projektus, tāpat automatizēsim fasēšanas procesus. Tas nepieciešams, redzot notiekošo darbaspēka tirgū. Situācija nākotnē neuzlabosies. Runājot par tālākiem nākotnes plāniem, domājam par rudzu dzirnavām un griķu pārstrādes ražotni," atklāj Amsils, sakot, ka domāts ir piecgades periods.

Darbaspēka jomā situācija ir diezgan sarežģīta, it īpaši tas jūtams sezonas karstumā, kad sakrīt celtniecības, ceļu būves un lauksaimniecības darbi. "Man tiešām nav skaidrs, kāpēc mēs valstī nevaram pieņemt politisku lēmumu un pieņemt atvieglotus noteikumus potenciālo ārvalstu darbinieku ievešanai. Neviena vecās Eiropas valsts nav iztikusi bez migrantiem. Protams, tas ietekmē mūsu konkurētspēju, jo pēdējos gados cenu spiediens ir jūtams visu laiku. Šis gads nebūs izņēmums. Ilgtermiņā būs jāstrādā pie automatizācijas, protams, tas ir populārs politiķu arguments, bet mums no ražošanas viedokļa jau vairs nav ko automatizēt," uzskata Amsils. Arī tad, kad visi procesi notiek automātiski, ir vajadzīgi cilvēki, kas to visu uzrauga.

"Dobeles dzirnavniekā" šobrīd strādā ārzemnieki, skaita ziņā nedaudz – trīs, viens ir mehāniķis un divi elektriķi – ar zināšanām attiecīgajā jomā. Šie cilvēki ir no Ukrainas, un tos atrada atlases kompānija. Diemžēl Latvijā uzņēmums viņus nevarēja atrast. Kopumā "Dobeles dzirnavniekā" ir daudz mehāniķu, elektriķu – ap 50. "Mums šobrīd kopumā ir septiņas ražotnes, mēnesī katrai ražotnei ir vajadzīga apkope, un tas nozīmē, ka nedēļā ir jāveic apkope divām ražotnēm. To mēs darām paši, neveicam ārpakalpojumā," teic uzņēmuma vadītājs.

Runājot par klimata pārmaiņām, Latvijā divu gadu laikā esam izjutuši krasas laikapstākļu izmaiņas, vienu gadu Latgales kviešu laukos varēja peldēties, citu gadu – "tuksnesis" visā Latvijā. Tomēr nav divu vienādu gadu, krasas pārmaiņas jau ir bijušas un, visticamāk, arī būs turpmāk. "No tām mēs neesam pasargāti, tomēr domāju, ka nav gaidāmas tik krasas pārmaiņas, lai mēs paliktu bez maizes. Lauksaimniekiem vienīgais veids, kā sevi pasargāt, ir apdrošināšana," uzskata Amsils. Turklāt pārstrādē riski vairs nav tik lieli, Latvijā kopējā raža gadā ir ap 2,5–3 miljoniem tonnu graudu, bet "Dobeles dzirnavniekā" pārstrādā apmēram 250 tūkstošus tonnu.

Source

DELFI Bizness

Tags

Apstrādes rūpniecība Brexit Dobeles dzirnavnieks Lasāmgabali Pasta Zemgale
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form