Nolūkā atbalstīt Baltijas valstis un Austrumeiropas valstis Eiropas Savienībai (ES) būtu jāiepērk šo valstu piens, biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents Ebings Osinga.
Viņš skaidro, ka tas ir tāpēc, ka pārtikas produkti un ēdiens ir visas Eiropas kopīga lieta. "Šajā situācijā, kad pēc Krievijas embargo viena no nozarēm, kas cietīs Latvijā, ir piena nozare, ES ir jārod risinājums, kas būtu derīgs gan Latvijas piensaimniekiem, gan Eiropai kopumā."
Viens no risinājumiem, ko iesaka Osinga, ir piena iepirkšana no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm, kā arī citām Austrumeiropas valstīm, kuru piena nozari var negatīvi ietekmēt Krievijas noteiktās sankcijas. "Briselei, visticamāk, būtu jāiepērk piens no Baltijas un Austrumeiropas valstīm."
Tikmēr jautāts par Baltijas valstu piensaimnieku iespējamo apvienošanos, izveidojot, piemēram, Baltijas piena ražotāju aliansi, Osinga bija skeptisks, norādot, ka tas nebūtu iespējams.
"Galvenie faktori, kas traucētu apvienoties Baltijas piensaimniekiem, ir atšķirīgā mentalitāte un biznesa vide. Piemēram, Lietuvā ir spēcīga piena nozare, viņi nav ieinteresēti ar kādu apvienoties. Tāpat Igaunijā, kur ir tikai lielie piensaimnieki, nav intereses par vienotu Baltijas piensaimnieku apvienību vai aliansi. Savukārt Latvijā izveidot sākumā vietējo apvienību traucē vietējās piena nozares fragmentācija un sadrumstalotība," atzīmē Osinga.
Savukārt jautāts par situāciju Nīderlandē pēc Krievijas sankciju ieviešanas, Osinga stāsta, ka no eksporta precēm visvairāk cietīs paprikas un tomātu audzētāji. Šo produktu cena varētu kristies par 20%. "Citā ziņā Nīderlandes pārtikas industrijai pagājušais gads bija veiksmīgs. Vairākiem pārtikas ražotājiem izdevās izveidot arī uzkrājumus."
Kā ziņots, lai veidotu kopīgu stratēģiju sarežģītajā situācijā saistībā ar Krievijas embargo pārtikas produktiem, šonedēļ notiks Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu pārstāvju tikšanās, aicinot valdības vērsties pie Briseles ar aicinājumu veidot Baltijā īpašu buferzonu, tikmēr Latvijā jāapsver doma būvēt savu piena pulvera rūpnīcu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.
Iepriekš vēstīts, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzinis - tā kā Krievijas noteiktās sankcijas visvairāk skars piena nozari, tiek plānoti vairāki atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistītajiem piena ražotājiem palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.
Vakar ministrs tikās ar lielo piena kooperatīvu vadību, savukārt šodien plānota tikšanās ar pārstrādes uzņēmumu vadību. Tikšanās laikā tiks runāts par atbalstu ražotājiem un pārstrādei. Piemēram, varētu pārdalīt naudu no Lauku attīstības programmas, ātrāk izmaksāt subsīdiju avansus, pārskatīt aizdevuma procentus.
Jau vēstīts, ka Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, tāpat arī saldējums.
Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka situāciju uz slikto pusi vērstu tas, ja, piemēram, sankciju sarakstā tiktu iekļauti arī dzērieni vai farmācijas ražojumi.
