Paredzēts no 2021.gada 1.marta noteikt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu cigaretēm (specifisko nodokli un minimālo nodokļa līmeni) par 5%. Savukārt akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana cigaretēm 2022.gadā un 2023.gadā notiks ar 1.janvāri.
No 2021.gada 1.janvāra noteikt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai (smalki sagrieztā tabaka, cita smēķējamā tabaka), tabakas lapām, kā arī karsējamai tabakai. Paredzēts, ka akcīzes nodokļa likmes pārējiem tabakas izstrādājumiem (cigāriem, cigarellām, smēķējamai tabakai un tabakas lapām) pakāpeniski tiks paaugstinātas 2021., 2022. un 2023.gadā par 7%.
Savukārt attiecībā uz pakāpenisku akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu karsējamai tabakai paredzēts, ka tā veidos 25% (0,60 eiro) no akcīzes nodokļa minimālā līmeņa cigaretēm 2021.gadā, 30% (0,76 eiro) 2022.gadā un 32% (0,85 eiro) 2023.gadā, saglabājot līdzīgu karsējamās tabakas (paciņai) un minimālā akcīzes nodokļa līmeņa cigaretēm (paciņai) proporciju kā Lietuvā. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas rezultātā vienas paciņas (20 gab.) karsējamās tabakas mazumtirdzniecības cenas nodokļu daļas pieaugums 2021.gadā būs par 0,18 eiro jeb par 32%, 2022.gadā +0,19 eiro jeb +26,3% un 2023.gadā +0,11 eiro jeb +12%.
Līdz šim likums neparedzēja elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus definēt, kā ar akcīzes nodokli apliekamus objektus. Ņemot vērā, ka tiek noteikts, ka elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti kļūs par akcīzes nodokli apliekamo objektu, paredzēts likumtā ietvert minēto produktu definīcijas.
Lai vienkāršotu akcīzes nodokļa piemērošanas nosacījumus elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem, no 2021.gada 1.janvāra atteikties no pašreiz piemērojamās akcīzes nodokļa likmes par elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem struktūras, nosakot likmi par vienu mililitru e-šķidruma neatkarīgi no nikotīna daudzuma, līdzīgi, kā tas šobrīd ir noteikts Igaunijā un Lietuvā. No 2021.gada 1.janvāra plānots paredzēt pakāpenisku akcīzes nodokļa paaugstināšanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem. Papildus tam iecerēts ar akcīzes nodokli aplikt arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas (propilenglikols, aromatizatori, augu izcelsmes glicerīns un nikotīna ekstrakti), kuras plaši tiek piedāvātas Latvijas tirgū un kuras patērētāji paši iegādājas, lai sagatavotu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tādējādi izvairoties no akcīzes nodokļa nomaksas, skaidro Finanšu ministrija. Veicot akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu vienkāršošanu, pārejot uz vienotu likmi, ko piemēro par mililitru šķidruma paredzēts, ka nodokļu daļa par 10 ml šķidruma 2021.gadā pieaugs par 0,12 līdz 1,33 eiro (atkarībā no nikotīna satura, kas nosaka nodokļu līmeni 2020 .gadā) un būs 1,45 eiro par 10 ml šķidruma. 2022. gadā nodokļu daļa pieaugs par 0,48 eiro jeb 33,3% un 2023. gadā vēl par 0,48 eiro jeb 25,0%.
Tāpat no 2021.gada 1.janvāra plānots ieviest, kā arī turpmāk pakāpeniski tiks paaugstināts akcīzes nodoklis tabakas aizstājējproduktiem. Tabakas aizstājējprodukti ir produkti, kas satur vai nesatur nikotīnu un kuri nav iepriekš definēti, kā zināmi tabakas izstrādājumi, piemēram, nikotīnu saturošie spilventiņi "Skruf". Tabakas aizstājējproduktiem ar 2021.gada 1.janvāri tiks noteikta akcīzes nodokļa likme 80 eiro par 1000 gramiem produkta, no 2022.gada 1.janvāra – 100 eiro par 1000 gramiem produkta un no 2023.gada 1.janvāra - 120 eiro par 1000 gramiem produkta. Praksē parasti viena iepakojuma vienība satur apmēram 17 gramus produkta, un tādējādi 2021. gadā akcīzes nodokļa likme iepakojuma vienībai ar 17 gramiem produkta veidos 1,36 eiro, skaidro ministrija.
Komisijas deputātu vidū valdīja spraigas diskusijas par akcīzes nodokļa palielinājumu karsējamai tabakai, izskanot bažām, ka tas varētu veicināt šo produktu iepirkšanu kaimiņvalstīs. RTU docents Māris Jurušs pauda bažas, ka šāds straujš akcīzes no palielinājums palielinās pārrobežu tirdzniecības risku, jo preces kustas, šoferi brauc darba darīšanās, līdz ar to pārmērīga akcīzes nodokļa palielināšana to veicinās. "Akcīzes nodokļa mērķis ir ierobežot patēriņu, nevis palielināt ieņēmumus, turklāt vai to vajag sasaistīt to ar nācijai svarīgu sadaļu veselības finansējumu? Vai aicināsim vairāk pīpēt, lai pildītos budžets?" viņš vaicāja.
Tajā pašā laikā deputāte Ilze Indriksone uzsvēra, ka karsējamās tabakas pārdošanas apjomi strauji aug, un to sāk lietot ne tikai esošie tabakas izstrādājumu lietotāji, bet arī jauni klienti.
Savukārt Bezdūmu nozares asociācijas (BNA) pārstāvji paziņojuši, ka saistībā ar šo lēmumu vērsīsies Satversmes tiesā. "Asociācija ir šokēta par nepamatotu un tiešu vēršanos pret vienu nozari, bezdūmu nikotīna produktiem, konkrēti - karsējamo tabaku, elektroniskajām cigaretēm un nikotīna spilventiņiem, kur manāma klaja politiķu ietekmēšana pāris cigarešu ražotāju kompāniju interesēs un vērsīsies Satversmes tiesā, lai izvērtētu pieņemtā likuma atbilstību Satversmei," norāda asociācijas vadītājs Māris Sproga.
"Diemžēl ir radušās pamatotas aizdomas par tiešu cigarešu lobija ietekmi uz šo lēmumu un tā izmantošanu politiskajā tirgū. Uz to norāda arī presē lasāmā informācija par konkrētu ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem un to aizkulišu darbu ar politiķiem," teikts asociācijas paziņojumā.
"Šādu shēmu rezultātā, bez jebkādas argumentācijas, nozares un ekspertu iesaistes, noraidīts Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu palielinājums, kas paredzēja lēzenāku kāpumu. Tā vietā karsējamai tabakai nodoklis tiek palielināts nodoklis par 113% gadā un elektronisko cigarešu šķidrumiem līdz pat 1100% gadā, kamēr cigaretēm tas faktiski nemainās un tiek celts vien par 5,8%. Lieki piebilst, ka tieši jauno bezdūmu produktu popularitātes rezultātā samazinās cigarešu tirgus daļa, par ko satraucas cigarešu lobijs, līdz ar to nepārprotama un klaja ir politiķu izmantošana dažu uzņēmumu peļņas garantēšanā," norāda Sproga.
"Mūsuprāt, likums šāda redakcijā ir klajā pretrunā ar Satversmē noteiktajiem principiem. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka to ieņēmumu lielums, kuri tiek iekasēti valsts budžetā no nodokļa, nav uzskatāms par atšķirīgas attieksmes, tas ir, pamattiesību ierobežojuma, leģitīmo mērķi. Šādam nodokļa risinājumam nav objektīva un saprātīga pamata, nemaz nerunājot par veidu, kā šīs nodokļa izmaiņas tiek virzītas. Vai nodokļa izmaiņas, kuras mēs uzzinām nedēļu pirms to apstiprināšanas valdībā un kuras stājas spēkā jau no 1.janvāra, atbilst savlaicīguma principam? Cik efektīvi tiek sasniegts veselības aizsardzības mērķis (kas ir viens no akcīzes nodokļa politikas mērķiem), radot labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus cigaretēm? Cik efektīvi tiks sasniegts otrs akcīzes nodokļa mērķis - papildus budžeta ieņēmumi, ja pat finanšu ministrs to apšauba un nekādu papildus finansējumu onkoloģijai neparedz? Šie ir jautājumi, ko mēs uzdosim Satversmes tiesai, jo valdošās koalīcijas politiķi acīm redzami nav gatavi mūs uzklausīt," saka Sproga.
Jau ziņots, ka 5. novembrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus 2021. gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Ministri atbalstīja koalīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz nākamgad straujāk audzēt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, straujāko nodokļa kāpumu paredzot karsējamajai tabakai.
No valdības atbalstītajām akcīzes nodokļa likuma izmaiņām izriet, ka no 2021.gada 1.janvāra nodokļa likme karsējamai tabakai būs 160 eiro par 1000 gramiem tabakas, iepretim 75 eiro patlaban. Ar straujāku akcīzes celšanu karsējamai tabakai nodrošinās papildu līdzekļus vēža ārstēšanai.
