2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1%. Ekonomistu ieskatā ir sektori, kuros pieprasījums ir audzis, attiecīgi arī cenas var būt augstākas. Vienlaikus būs nozares, kurās būs cīņa par izdzīvošanu, tai skaitā ar cenu karu palīdzību.
"Globālās pandēmijas turpinājums un pastāvošā nenoteiktība aprīlī nav spējušas sagriezt gada inflāciju kājām gaisā – tā noturējās pie 0 un neieslīdēja negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu cenu pieaugums bija mazāks nekā iepriekš, bet tik un tā noturējās virs 2%, bet preču cenas pirmoreiz kopš 2016. gada krita par 0,8%. Patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, samazinājās par 0,5%," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Evija Šnīdere atzīmē, ka šogad aprīlī vērojams mēnesim neraksturīgs cenu samazinājums, kas bija straujākais novērojumu vēsturē šajā mēnesī. To galvenokārt ietekmēja pasaules cenu kritums saistībā ar pieprasījuma samazināšanos Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ.
"Ekonomikas panīkums un tam sekojošais patēriņš ir ievirzījis enerģijas cenas krituma fāzē. Tas šobrīd ir viens no primārajiem faktoriem, kas nobremzējis inflācijas kāpumu. Domāju, ka tuvākajā laikā būtu jābremzējas arī pakalpojumu inflācijai, ko noteiktu pieprasījuma vājināšanās. Algu kāpuma aktualitāte, kas līdz šim dzina inflāciju, tuvākajā laikā pazudīs. Arī citos preču segmentos nāksies pielikt pūles, mazinot cenas, lai atvilinātu pircējus un liktu vērt vaļā savus maciņus," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka S&P GSCI globālais izejvielu cenu indekss ir zemākajā līmenī kopš 2004. gada sākuma. "British Petroleum" vadītājs ir tikko izteicis pieļāvumu, kā pēc koronvīrusa krīzes naftas patēriņš nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī. Nākotnes darījumi paredz, ka iepriekšējam cenu līmenim nafta tuvosies ļoti pakāpeniski, nākamgad vidēji tā maksās 37 dolārus, bet 2022. gadā – 41 dolāru.
"Turpmākajos mēnešos Latvijā, visticamāk, turpināsies ļoti zema inflācija vai deflācija. Latvijā kopš marta vidus strauji aug bezdarbs un privātpersonu ienākumi mazinās. Tas mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām iekšējā ekonomikā. Arī citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Taču turpmākajos gados nevar izslēgt salīdzinoši straujas inflācijas atgriešanos. Pēdējo mēnešu monetārie un fiskālie stimuli pasaulē ir bijuši daudz lielāki nekā iepriekšējā krīzē, ražošanā ir vērojami zināmi piegāžu ķēžu pārrāvumi un pēc krīzes akūtās fāzes pārvarēšanu politiskie procesi var vēl vairāk pagriezties deglobalizācijas virzienā, kas nozīmētu kopumā mazāk efektīvu un līdz ar to dārgāku pasaules ražošanas sistēmu," prognozē bankas "Citadele" Mārtiņš Āboliņš.
