Ārējā tirdzniecība šopavasar "jūtas" ievērojami labāk nekā pērn. Pērn gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi atlika pirkumus un investīcijas, savukārt šobrīd, kad daudzviet ierobežojumi tiek mīkstināti, sabiedrība steidz atgūt vismaz daļu no iekavētā, vērtē ekonomisti. Līdz ar to 2021. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,72 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 39,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 33%, bet importa vērtība par 45,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Aprīlī Latvija eksportēja preces 1,25 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,47 miljardiem eiro.

"Savukārt, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, preču eksports pieauga par 16%, kas nozīmē, ka šā gada pieaugums ir daļēji skaidrojams ar bāzes efektu. Preču importa apjomi aprīlī gada griezumā pieauga īpaši strauji – par 45,7%," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Pēdējā gada laikā gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi visā pasaulē dažādu iemeslu dēļ atlika pirkumus un investīcijas. Savukārt šobrīd, kad daudzviet ierobežojumi tiek mīkstināti, sabiedrības steidz atgūt vismaz daļu no iekavētā. Pieprasījums aug straujāk par piedāvājumu, tāpēc arī pieprasījuma atplaukšanu pavada cenu kāpums. Ar katru šī gada mēnesi tās aug arvien augstāk. Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai martā auga par 5,5%, bet aprīlī jau par 7,1% gads pret gadu, sasniedzot jaunu līmeņa rekordu. Importa cenas martā pakāpās par 3% un aprīļa dati, visticamāk, rādīs straujāku kāpumu. Šādas tendences turpināsies vēl vismaz vasaras mēnešos. Cenu spiediens norims, kad pieprasījuma bums atslābs un piedāvājums būs uzaudzējis lielākus muskuļus – lielāku ražošanas un transportēšanas jaudu un to noslodžu izskatā," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Preču eksportam ekonomikas sildīšanā turpmākajos mēnešos dosies palīgā pakalpojumu eksports. Taču gads kopumā šajā jomā joprojām būs tālu no normāla. Tūrisma eksportā gada pirmā puse ir pandēmijas ēras zemākais punkts, arī atkopšanās turpmākajos mēnešos būs pakāpeniska. Ja izdosies sasniegt pērnā gada ienākumu apjomu, tas jau būs ļoti labi. Tranzītā ir cerības uz daļēju atgūšanos, ko sniedz ogļu cenas kāpums, taču aprīlis ostās bija līdz šim sliktākais mēnesis. Par laimi, citos pakalpojumos situācija cerīga, jo īpaši iepriecina biznesa ārpakalpojumi jeb citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, kuru sniegtie ienākumi 1. ceturksnī gada griezumā auga par 16%," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Agnese Buceniece: Eksports un imports uz viļņa


Ārējā tirdzniecība šopavasar jūtas ievērojami labāk nekā pērn, kad pandēmijas bailes un neziņa globālo preču kustību izsita no ierindas. CSP dati rāda, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē aprīlī palielinājās par 33%, savukārt preču imports bija par 45,7% augstāks nekā gadu iepriekš. Ārējās tirdzniecības pieauguma būtiskāko daļu veido apjomu kāpums, bet aug arī cenas.

Pēdējā gada laikā gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi visā pasaulē dažādu iemeslu dēļ atlika pirkumus un investīcijas. Savukārt šobrīd, kad daudzviet ierobežojumi tiek mīkstināti, sabiedrības steidz atgūt vismaz daļu no iekavētā. Pieprasījums aug straujāk par piedāvājumu, tāpēc arī pieprasījuma atplaukšanu pavada cenu kāpums. Ar katru šī gada mēnesi tās aug arvien augstāk. Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai martā auga par 5,5%, bet aprīlī jau par 7,1% gads pret gadu, sasniedzot jaunu līmeņa rekordu. Importa cenas martā pakāpās par 3% un aprīļa dati, visticamāk, rādīs straujāku kāpumu. Šādas tendences turpināsies vēl vismaz vasaras mēnešos. Cenu spiediens norims, kad pieprasījuma bums atslābs un piedāvājums būs uzaudzējis lielākus muskuļus – lielāku ražošanas un transportēšanas jaudu un to noslodžu izskatā.

Latvijas eksportā kāpums pret iepriekšējo gadu aprīlī bija vērojams aptuveni 80% preču grupu, kas ir ļoti labs rādītājs. Kopējo eksporta veikumu jau trešo mēnesi pēc kārtas visbūtiskāk cēla koksnes un tās izstrādājumu eksports (+36%) – galvenokārt garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, skujkoku zāģmateriāli un kokskaidu plātnes. Pandēmijas sekmētā iedzīvotāju vēlme labiekārtot savu mājokli ir bijusi labvēlīga kokapstrādei. Turklāt daļa no pandēmijas pirmā gada uzkrājumiem mūsu reģiona valstīs tiek novirzīti nekustamā īpašuma iegādei. Tam vajadzētu veicināt pieprasījumu pēc Latvijā ražotiem būvmateriāliem, tai skaitā koksnes. Būtisku devumu kopējā eksporta sniegumā nodrošināja arī metāli un to izstrādājumi (+54%), mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (+23%), kā arī transportlīdzekļu (119%), tai skaitā lietotu automobiļu eksports. Eksportētā koksne ir gandrīz pilnībā Latvijas ražotāju produkcija, savukārt pārējās trīs grupās nozīmīgu lomu spēlē arī reeksports. Tāpēc nav pārsteigums, ka arī importa pusē tās ieraugām starp galvenajām vilcējām.

Latvijas preču eksports 2020. gadā uzrādīja vienu no labākajiem sniegumiem Eiropas Savienībā, un pandēmijas gadā mūsu eksportētājiem izdevās audzēt savu tirgus daļu. Šī gada pavasarī optimisms ražotājiem visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, būtiski uzlabojās, atgriežoties iedzīvotāju vēlmei tērēt. Šobrīd, spītējot augošajām cenām un piegāžu kavējumiem, Latvijas eksports ir uzķēris augošā pieprasījuma vilni. Tā ir iespēja iekarot lielāku kumosu no globālās tirdzniecības pīrāga. Tādai mazai valstij kā Latvija, kur iekšējais tirgus sarūk līdz ar iedzīvotāju skaitu, eksports ir ļoti būtisks nākotnes attīstībai. Tiem uzņēmumiem, kas laicīgi domājuši par investīcijām, globālajos tirgos konkurēt būs vieglāk. Pārējiem jārēķinās, ka investēt kļūs dārgāk.

Pēteris Strautiņš: Pavasara ekonomisko skaitļu neprāts


Šī gada aprīļa ekonomiskie dati ir spilgti, interesanti un nedaudz traki. Ārējās tirdzniecības rādītāji ir šī trakuma augstākais punkts. Līdzīgi kā vairākumā jomu, eksportam un importam aprīlī ir ļoti neparasta salīdzinājuma bāze jeb atskaites punkts – pērnā gada aprīlis, kad pasaule apklusa, visnotaļ burtiski. Tas bija brīdis, kad ekonomikas aktivitātes samazināšanos varēja izmērīt ar seismogrāfiem, jo daudzi transportlīdzekļi bija apstājušies.

Līdzīgi kā apstrādes rūpniecības datos, arī eksporta datos redzam rosību, kas ir ļoti iespaidīga ne tikai salīdzinājumā ar pērno aprīli. Turklāt atšķirībā no reālajā izteiksmē rēķinātajiem ražošanas datiem, eksportam papildu dzīvīgumu dod arī cenu izmaiņas. Ne tikai saražojam un pārdodam vairāk preču, bet saņemam vairāk naudas par katru vienību.

Pateicoties visiem minētajiem apstākļiem, salīdzinājumā ar laiku pirms gada preču eksports aprīlī pieauga par 33%. Novērojam kāpumu tajās nozarēs, kurās reālo un cenu izmaiņu ansamblis ir jo īpaši varens, piemēram, metālu un to izstrādājumu eksporta nozare vērojam kāpumu par 53,8%. Koksnes produktos kāpums ir tikai nedaudz lielāks (35,8%) nekā preču eksportā vidēji, bet ir īpaši iespaidīgs pienesums absolūtajos skaitļos jeb 63,2 miljoni papildus nopelnītu eiro. Satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports audzis pat 2,2 reizes, līdzīga dinamika ir attiecīgajā rūpniecības nozarē. Šobrīd preču eksporta prognožu horizontam raksturīgs gandrīz pilnīgs tumšu mākoņu trūkums. Ārzemniekiem piestādīto rēķinu varētu nedaudz mazināt koksnes cenu tuvošanās saprāta zonai, kas būtu apsveicami no nozares sabalansētas attīstības viedokļa.

Imports gada griezumā ir audzis vēl straujāk jeb par 45,7%. Latvijas importētajām izejvielām cenas ir svārstījušās vēl krasāk nekā rūpniecības precēm. Piemēram, degvielas importa cenu kāpums gada laikā mērāms reizēs, dažādu metālu cenas kopumā ir aptuveni divkāršojušās. Tirgotāji saņem ziņas par patērētāju «mošanos» un steidz pildīt noliktavas, bet ražotāji ieklausās tirgus signālos par ražošanas jaudas nepietiekamību. Preču importu turpmākajos mēnešos veicinās minēto procesu attīstība, kā arī pakalpojumu eksporta pieauguma atjaunošanās, kas jau varētu būt notikusi aprīlī, bet dati par to vēl klusē.

Makro datu ainā nav daudz tāda, kas liktu būt pesimistiskam par ārējās tirdzniecības tuvāko nākotni. Taču laiku pa laikam notiek tehniskas ķibeles. Brīdī, kad piegāžu ķēdes ir pārslogotas, pat lokāli plūsmu ierobežojumi var radīt dramatiskas sekas. Jaunākais šāda veida pārsteigums ir Ķīnas lielostas Šenžeņas konteineru termināla darbības ierobežojumi, ko radījis šai valstij neparasti spēcīgs koronavīrusa perēklis. Tas nozīmē, ka var vēl vairāk saasināties dažādu preču deficīts, tai skaitā ražošanas komponenšu deficīts.

Preču eksportam ekonomikas sildīšanā turpmākajos mēnešos dosies palīgā pakalpojumu eksports. Taču gads kopumā šajā jomā joprojām būs tālu no normāla. Tūrisma eksportā gada pirmā puse ir pandēmijas ēras zemākais punkts, arī atkopšanās turpmākajos mēnešos būs pakāpeniska. Ja izdosies sasniegt pērnā gada ienākumu apjomu, tas jau būs ļoti labi. Tranzītā ir cerības uz daļēju atgūšanos, ko sniedz ogļu cenas kāpums, taču aprīlis ostās bija līdz šim sliktākais mēnesis. Par laimi, citos pakalpojumos situācija cerīga, jo īpaši iepriecina biznesa ārpakalpojumi jeb citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, kuru sniegtie ienākumi 1. ceturksnī gada griezumā auga par 16%.

Edmunds Gergelevičs: Aprīlī strauji audzis gan preču eksports, gan imports


Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 33%. Savukārt, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, preču eksports pieauga par 16%, kas nozīmē, ka šā gada pieaugums ir daļēji skaidrojams ar bāzes efektu. Preču importa apjomi aprīlī gada griezumā pieauga īpaši strauji – par 45,7%.

Šā gada aprīlī gada griezumā eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Strauji auga koksnes un tās izstrādājumu, sauszemes transporta līdzekļu, minerālo produktu, dzelzs un tērauda, kā arī elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru eksports.

Aprīlī gada griezumā, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 37,5%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, elektroierīces), Igauniju (transporta līdzekļi, dzelzs un tērauds), Vāciju (transporta līdzekļi, farmācijas produkti), Franciju (koksne, dārzeņi), Poliju (dzelzs un tērauds) un Zviedriju (transporta līdzekļi), bet samazinājās uz Horvātiju (mehānismi).

Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 11,4%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Ukrainu (elektroierīces, mehānismi, farmācijas produkti).

Aprīlī strauji auga eksports arī uz pārējām valstīm – par 19,4%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Turciju (dzelzs un tērauds) un ASV (koksne), bet samazinājās uz Nigēriju (graudaugi).

Preču importa pieaugumu aprīlī gada griezumā veicināja sauszemes transporta līdzekļu, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, minerālo produktu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.

Kopumā gada pirmajos četros mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda apjomus par 14%. Preču imports šajā laika posmā bija par 12,5% lielāks nekā pirms gada.

Eksporta attīstības perspektīvas 2021. gadā tiek vērtētas arvien pozitīvāk. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicina vakcinācija, pakāpeniski aug ekonomiskā aktivitāte un eksporta apjomi. Tomēr, joprojām saglabājas nenoteiktība, galvenokārt, jaunu vīrusa paveidu izplatības dēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!