Būvniecības izmaksas šogad varētu piedzīvot straujāko kāpumu pēdējo deviņu gadu laikā
Foto: Shutterstock

Būvniecības izmaksas 2021. gadā pret 2020. gadu varētu palielināties par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, ko otrdien uzklausīja Ministru kabinets.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2021. gada iegūtās prognozes norāda, ka būvniecības apjoms 2021. gadā pret 2020. gadu pieaugs par 6,6%, turpinot pieaugt arī 2022. gadā – par 7,1%. Laika posmā no 2023. gadam līdz 2025. gadam prognozēts, ka pieaugums turpināsies relatīvi vienmērīgā tempā.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā (loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana) varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu.

Līdz ar to EM uzskata, ka šobrīd nav pamata lemt par valsts investīciju samazinājumu, it īpaši, pirms ir zināmi dati par būvniecības produkcijas apjomu šā gada 3. ceturksnī. Ministrija turpina sekot cenu tendencēm gan Eiropā, gan Latvijā; ja situācija mainīsies, ministrija piedāvās valdībai risinājumus.

Diskusijas sēdē gan raisīja potenciālās būvniecības izmaksu prognozes un to ietekme uz projektu īstenošanu.

"Es aicinātu EM ziņot par pārkaršanas signāliem, ja tādi parādās, jo cilvēkiem atmiņā ir tas, kas notika 2008.-2009. gadā, tas ir svarīgs moments, lai varētu pieņemt laicīgus lēmumus, lai censtos neatkārtot iepriekšējo situāciju," sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Tuvākajos gados gan no fondu līdzekļiem, gan citiem līdzekļiem būs pieejami ieguldījumi energoefektivitātē, cita veida būvniecībā, līdz ar to tā ir iespēja ieguldīt būvmateriālu ražošanas veicināšanā, piebilda Plešs.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits aicināja EM nākamajā pētījumā analizēt, vai Baltijas valstīs būvmateriālu izmaksas atšķiras, jo pasaules tendences nav iespējams mainīt, pat, ja Latvija apturētu visus projektus, taču būtu vērtīgi paskatīties, kādas ir cenu atšķirības Baltijas valstīs.

"Tāpat jautājums ir, kā pasargāt pasūtītājus no cenu svārstībām – no EM sagaidītu kādu metodoloģiju, jo pasūtītāju loks ir sadrumstalots – pašvaldības, valsts institūcijas un citi, tāpēc būtu jāzina metodoloģija, ko iekļaut iepirkumu līgumos un kā pareizi rīkoties vienā vai otrā situācijā, iespējams, nepieciešami kopīgi būvmateriālu iepirkumi no valsts puses. Piemēram, "Rail Baltic" projektā mēs kopā visas trīs valstis veicam vairākus iepirkumus, lai ar apjomu censtos mazināt cenas," piemēru minēja Linkaits.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners atzina, ka centrālās bankas viedoklis ir atšķirīgāks nekā pētījums, jo, pēc viņa teiktā, pētījums balstīts uz būvmateriālu cenu izmaksām, taču nav ņemtas vērā darbaspēka izmaksas. "Mūsu ieskatā, riski veidojas tieši darbaspēka pusē, un mūsu secinājums ir tāds, ka riski nākamgad pieaug, nevis samazinās. Mēs balstāmies prognozēs uz informāciju, kas mums pieejama. Tāpēc LB ieskatā pētījums pilnībā nenosedz visu jautājumu loku, kas skar pārkaršanu," atzina Kušners.

Šim apgalvojumam gan nepiekrita pētījuma autori, kas uzsvēra, ka pētījuši darbaspēka un iekārtu nomu, arī darbaspēka izmaksas, ļoti detalizēti iztirzāts pētījumā, taču tur neveidojas straujš izmaksu pieaugums.

Pētījums liecina, ka laika periodā no 2022. līdz 2025. gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022. gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025. periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019. gadā.

Dzīvojamo ēku būvniecībā sagaidāma straujāka apjoma izaugsme nekā nedzīvojamo ēku segmentā. Ēku būvniecības apjoma pieauguma prognoze 2021. gadā ir 5,9% un 2022. gadā 6,0%. Periodā 2023.-2025. gadam izaugsme varētu kļūt straujāka un būt vidēji 8,2%. Ēku būvniecībā 2021. gadā tiek prognozēts izteikti straujš izmaksu pieaugums par 11,6% - gandrīz divkārši augstāks par apjoma izaugsmi, kam prognozēts pieaugums arī turpmākajos gados, veidojot vidēji 6,1% pieaugumu gadā līdz 2025. gadam.

Prognozējams, ka transporta objektu būvniecības nozare īstermiņā saskarsies ar nestabilām tendencēm. Ekspertiem nav relatīva skaidrība un vienprātība par sagaidāmo finansējumu 2022. gadā. Transporta nozares attīstība saistāma ar būtisku pašvaldības, valsts un ES projektu realizāciju. 2021. gadā gan pēc ekspertu prognozēm, gan kombinētām prognozēm visās transporta objektu būvniecības apakšnozarēs sagaidāms pieaugums.

Tomēr 2022. gadā ceļu un maģistrāļu būvniecībā un tiltu un tuneļu būvniecībā prognozēts kritums. Tas skaidrots ar struktūrfondu līdzekļu fluktuācijām, kas ietekmē ekspertu viedokļus. Laika periodā no 2023.-2025. gadam ceļu un maģistrāļu būvniecības tendences tiek novērtētas kā mērenas izaugsmes periods ar niecīgu tirgus apjoma pieaugumu. Tajā pašā laika dzelzceļu, tiltu un tuneļu būvniecībai tiek novērtēts straujš lēciens, kas saistāms ar būtiskiem "Rail Baltic" būvdarbiem. Ņemot vērā, ka šī apakšnozare ir ļoti cikliska, šiem lielajiem lēcieniem var sekot tikpat būtiski kritumi ilgtermiņā.

Pilsētsaimniecības infrastruktūras apakšnozarē ekspertu skatījums uz tālāko attīstību ir samērā optimistisks ar strauju izaugsmi virs 10% gadā no 2022. līdz 2024. gadam. Koriģējot šo skatījumu ar statistiskajām prognozēm un tādējādi iegūstot kompleksās prognozes, tiek novērtēts, ka īstermiņā šajā apakšnozarē būtu mērena izaugsme zem 10% robežas, kas laikā no 2022. gada kļūs arvien mērenāka un vidējā termiņā būs vien daži procenti gadā.

Arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes apakšnozarei laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam tiek prognozēta arvien straujāka nozares izaugsme no 6,4% 2021. gadā līdz par 17,9% pret iepriekšējo gadu 2024. gadā, izmaksas 2021. un 2022. gadā varētu būtiski pieaug par attiecīgi 13,6% un 15,7%, tomēr vidējā termiņā izmaksu pieaugums novērtēts zemāks vidēji 2023.-2025. gadā nekā 5,2% gadā.

Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā 2021. gadā jārēķinās ar būtiskāko būvmateriālu izmaksu pieaugumu 14,7-14,8% apmērā, savukārt darba samaksas pieaugums novērtēts kā 6,9-7,0%.

Transporta objektu būvniecībā būtisks izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts gan būvmateriāliem (10,0%), gan mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai (10,0%), savukārt darba samaksas pieaugums novērtēts 8,0% apjomā, kam tuvu seko arhitektūras un citi pakalpojumi ar 7,8% pieaugumu. Šai nozarei raksturīgas specifiskas prognozes, ka tieši pakalpojumu izmaksas vienīgās pieaugs arvien straujāk un 2023.-2025. gadā vidēji varētu pieaugt par 9,6%.

Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā lielākais pieaugums prognozēts arī būvmateriāliem ar 15,3% pieaugumu 2021. gadā, pārējiem resursu veidiem pieaugot relatīvi mazāk – strādnieku darba samaksai par 7,6%, mašīnu un mehānismu izdevumiem par 6,6% un pakalpojumu izdevumiem par 7,7%.

Specializēto būvdarbu apakšnozarē būvmateriālu izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts 15,8% apmērā, kamēr darba samaksa izmaksu pieaugums novērtēts kā mazākais no resursu veidiem – 5,1%, tomēr joprojām vērtējams augstu.

Būvniecības resursu jomā būtiskais izmaksu pieaugums 2021. gadā sagaidāms būvmateriāliem, kas gada griezumā tiek novērtēts 7,1% apmērā, 2022. gadā pieaugums tiek prognozēts 4,5%, bet turpmākos gadus līdz 2025. gadam vidēji par 3,1% gadā.

Strādnieku darba samaksai prognozēts vienmērīgs pieaugums līdzvērtīgs iepriekšējai piecgadei 2021. gadā pieaugot par 7,1%, bet 2022. gadā par 7,4% . Turpmākajos gados pieaugums varētu samazināties un novērtēts kā vidēji 6,5% gadā.

Mašīnu un mehānismu izmaksām prognozēts samērā nebūtisks pieaugums 1,3% 2021. gadā un 1,1% 2022. gadā. Tālākā periodā pieaugums tiek novērtēts kā vēl zemāks un varētu sasniegt 0,2% pieaugumu 2025. gadā.

Būvizstrādājumos būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā tiek prognozēts kokmateriāliem 30% apmērā, kas laika periodā no 2022.-2025. gadam varētu sasniegt vidēji 5,3% pieaugumu gadā. Otrs būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts metālizstrādājumiem 24,3% apmērā, kas turpmākos četrus gadus vidēji novērtēts kā 6,7% ikgadējs pieaugums.

Apdares materiālu kategorijā (ārējā, iekšējā apdare un cita) būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts iekšējās apdares materiāliem vidēji 11%, ar ikgadēju pieaugumu 6,3% nākamajos četros gados. Galveno sistēmu iekārtu kategorijā būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā tiek prognozēts elektroenerģijas sistēmām 16% apmērā, kas no 2021. gada varētu būtiski stabilizēties un līdz 2025. gadam vidēji augt par 3,3% gadā. Pārējās pozīcijās (automatizācijas, ugunsdzēsības, drošības, santehnikas, apkures, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas, lifti un eskalatori), izmaksu pieaugumi gaidāmi zem 8% robežas gadā.

Pēc būvizstrādājumu tirdzniecības ekspertu novērtējuma lielākais apjoma pielietojums (īpatsvars) būvniecībā Latvijā ir cementam, betonam, pildvielām, smiltīm, grantij un citiem materiāliem – kopā grupai veidojot 21% patēriņa apmēru, kam seko metālizstrādājumi 17,3% apjomā un apdares materiāli 16% apjomā.

Ikgadējā pētījuma par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē mērķis ir iegūt datus kārtējā budžeta veidošanas procesa nodrošināšanai, lai laikus varētu novērtēt riskus saistībā ar valsts plānotajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (valsts investīcijas). Pētījuma metodoloģija - unikāla prognozēšanas metodika, kas ietver gan ekspertu, gan statistiskās, gan kombinētās prognozes. Šogad pētījuma ietvaros ir aptaujāti 59 augsta līmeņa būvniecības eksperti no 56 organizācijām.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.