Čaulas kompāniju ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām
Foto: DELFI

Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, otrdien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Otrdien valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

"Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs," skaidroja ministre.

Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. "Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi ir paredz stingrāku aizliegumu, nekā patlaban definēts likumā," piebilda Reizniece-Ozola.

Tāpat plānots noteikt, ka 14 dienu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.

Finanšu ministre atzina, ka likuma grozījumi neattieksies uz Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas varētu atbilst čaulas kompānijas pazīmēm. Tas tiek pamatots ar to, ka tādējādi tiks pasargāti, piemēram, jaunuzņēmumi, kas ir reāli uzņēmumi savas darbības sākumposmā.

Reizniece-Ozola arī piebilda, ka gadījumā, ja kompānija ir reģistrēta Latvijā, tad tai ir obligāti jāiesniedz finanšu pārskati, līdz ar to šādi uzņēmumi neatbilst čaulas kompānijas definīcijai.

Ministre norādīja, ka šis aizliegums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī citām finanšu institūcijām, piemēram, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeriem u.c., kas apkalpo riskantas čaulas kompānijas.

Iepriekš tika plānots, ka Saeimā likuma grozījumi pirmajā lasījumā tiks pieņemti 15.aprīlī, bet 26.aprīlī - otrajā lasījumā.

Patlaban, atbilstoši normatīvajam regulējumam par čaulas kompāniju uzskatāms uzņēmums, kuram nav pierādāma saistība ar faktisku saimniecisko darbību un kompānijas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, kā arī uzņēmumi, kas nesagatavo un neiesniedz pārraudzības institūcijām gada finanšu pārskatus par savu darbību un kuriem nav fiziskas darbības vietas, bet tikai pasta kastīte vai saziņas adrese.

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā Finanšu sektora attīstības padome 21.martā atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu. "Mēs esam vienojušies par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā," teica Kučinskis, piebilstot, ka, ja minēto normu atbilstoši koalīcijā esošajai norunai pieņems aprīlī, tā varētu stāties spēkā šogad maijā.

Savukārt Reizniece-Ozola norādīja, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus. "Mēs esam vienojušies par pasākumu plānu. Kopumā 22 priekšlikumi, kas ir nākuši gan no regulatora, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Komercbanku asociācijas, gan no nevalstiskajām organizācijām, ir izvērtēti un piedāvāts plāns, kura galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klienti īpatsvaru banku sektorā," viņa sacīja.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētas čaulas kompānijas. Apvienotajā Karalistē reģistrēti 32% no kopumā Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita.

Tai seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām, Beliza - 7%, Kipra - 6,8%, Seišelu salas - 6,6%, Honkonga - 6,4%, Panama - 6% un pārējās valstis - kopumā 17,2%.

Vienlaikus FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neiekļaujot "ABLV Bank", kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, 2018.gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas kompānijas. Savukārt iepriekš FKTK vēstīja, ka, iekļaujot "ABLV Bank", čaulas kompāniju skaits ir 26 081.

Tags

ABLV Bank Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Honkonga Kipra Latvijas Komercbanku asociācija Ministru kabinets

Comment Form