Ceļā Ventspils-Kolka bez putekļiem – grants mētelīti nomaina asfalts. Reportāžu cikls 'Kā paņemt ES naudu?'
Foto: Publicitātes foto

Reportāžu ciklā "Kā paņemt ES naudu?" - stāstos un foto materiālos par to, kā Eiropas Savienības finansējums redzams Latvijas biznesā, lauksaimniecībā, satiksmē, medicīnā un citur. Reportāžas top projekta Morning.lv ietvaros, kurā skaidrojam, vai dalība Eiropas Savienībā ietekmē Latvijas iespējas izķepuroties no tautsaimniecības krīzes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nepilnus 50 kilometru garais ceļa posms no Ventspils uz Kolku dažu gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamas pārvērtības – tas pakāpeniski nomainījis savu grants mētelīti pret asfaltu. Priecīgi par šīm izmaiņām ir gan vietējie iedzīvotāji, kuriem bija apnikuši pa smilšu ceļu braucošo auto saceltie putekļu mākoņi, gan arī biežie to cēlāju vaininieki – atpūtnieki, portālam "Delfi" stāsta ceļa rekonstrukcijā iesaistītā SIA "Talce" pārstāvis Arvis Andersons.

Tā kā ceļu izmanto pamatā vietējie iedzīvotāji un atpūtnieki gada gaišākajos mēnešos, tas pārbūvēts mazai satiksmes intensitātei. "Es saprotu, ka šī ceļa būve lielā mērā notika tūristu dēļ. Jo tomēr vācieši, franči brauc daudz ar riteņiem un visādiem citiem braucamajiem, un viņi grib redzēt to neskarto dabu. Tādas jau tur nav," saka Andersons un bilst, ka tāpat 85% no attiecināmajām izmaksām sedza Eiropas Savienības nauda – Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Asfaltē piecos piegājienos

Kad oktobra beigās ierodamies lūkot asfaltēto ceļa posmu Ventspils – Kolka, būvniecībā iesaistītajam SIA "Talce" atlicis vēl pārkāpt suņa astes galu – pēdējā izbūtajā posmā Vaide – Kolka salikt atstarojošos singālstabiņus gar ceļa malām. To uzņēmums apņēmies izdarīt par ietaupīto naudu, lai gan projektā šādi stabiņi neesot paredzēti, stāsta Andersons. Ar šiem darbiem arī tiks pielikts punkts 2008.gadā sāktajai posma Ventspils – Kolka grants ceļa asfaltēšanai.


Par ceļiem atbildīgās valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) informācija liecina, ka vispirms valsts pirmās šķiras reģionālajā autoceļā P124 Ventspils – Kolka rekonstruēts posms Mazirbe-Vaide (56,3-67,3 km), kur galvenais būvuzņēmējs SIA "Talce" strādāja 2008.un 2009.gadā un kur 2,8 miljonu latu sedza ERAF. Sekoja SIA "Talce" mātes uzņēmuma SIA "Saldus ceļinieks" darbi posmā Lūžņa – Lielirbe (27,8-39,79 km), kas noasfaltēts 2009.-2010.gadā un kur ERAF finansēja 1,3 miljonus latu. Par šī ceļa posma rekonstrukciju galvenais būvuzņēmējs "Saldus ceļinieks" ieguva laikraksta "Autoceļu Avīze" gada balvu nominācijā "Gada objekts", piebilst Andersons.

Posmu Lielirbe – Sīkrags (39,95-50,10 km) 2010.-2011.gadā rekonstruēja cits ceļu būvnieks - SIA "Šlokenbeka", un šajā kārtā ERAF finansēja gandrīz 1,5 miljonus latu. Pārējos atlikušos divus posmus Sīkrags – Mazirbe (50,1-56,3 km) un Vaide – Kolka (67,3-74,8 km ) rekonstruēja un līdz ar to visa ceļa Ventspils – Kolka ceļa asfaltēšanu šogad noslēdza "Saldus ceļinieks". Kopumā ceļš rekonstruēts gandrīz 47 kilometru garumā. Saskaņā ar LVC informāciju ERAF 85% līdzfinansējums bija ap 8,5 miljoni latu, bet kopējās izmaksas ir ap 10 miljoniem latu.

Trīs gadu garantija

Andersons stāsta, ka ceļa Ventspils – Kolka visu posmu rekonstrukcijai Satiksmes ministrija (SM) izsludināja konkursus. Pēdējā posma Vaide – Kolka pārbūvei konkursā pieteicies vien "Saldus ceļinieks". Ceļa Ventspils – Kolka posmu rekonstrukcijai uzņēmums izmantojis šķembas no tam netālu piederošā karjera, bet asfalts vests no netālās uzņēmuma rūpnīcas Talsos. "Kam ir vistuvāk asfalta rūpnīca, tie arī piesakās [šādos konkursos]. Mums bija vistuvāk šim posmam. [..] Asfaltu var vest līdz 100 kilometru attālumā. Pēc tam atdziest. Tiek pārbaudīts, pie kādas temperatūras asfalts tiek iestrādāts. Uz ceļa, kad iestrādā, asfaltam ir jābūt ap 140 grādu karstam," stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Pēc viņa sacītā, gūtākais šādos būvdarbos ir sagādāt šķembas, jo tām ir jāatbilst noteiktām stiprības un citām prasībām. "Mums pašiem ir karjers, bet arī tur ir jāmeklē, kur ir atbilstošs materiāls," atzīst Andersons. Pie šī ceļa posmu rekonstrukcijas pilnībā noņemts vecais grants segums, šķembu pamata slānis ieklāts 25 centimetru biezumā, virs kura ieklāti divi asfaltbetona slāņi – pamatkārta piecu centimetru, bet virskārta jeb dilumkārta – četru centimetru biezumā. Ceļa platums asfalta daļā ir 6,5 metri, bet vēl pa metram ir grants daļa abās ceļa pusēs. Darbu izpildei atbilstoši projektā noteiktajam seko līdzi divi neatkarīgi eksperti – būvinženieris un būvuzraugs, saka Andersons.

Viņš lēš, ka pirmās bedrītēm "Saldus ceļinieka" rekonstruētajos posmos ceļā Ventspils – Kolka var parādīties ne ātrāk kā pēc padsmit gadiem. "Savus 15 – 20 gadus stāvēs un tad pirmās bedrītes parādīsies," tā Andersons, gan atzīstot, ka garantija ceļa būves darbiem tiek sniegta uz trim gadiem, ko ir noteicis pasūtītājs – LVC. "Vai nevajag ilgāku? Varbūt nākamajā [ES fondu plānošanas] periodā būs ilgāk – varbūt 5 gadi, kā tas jau šobrīd ir Ventspilī," saka Andersons.

Vaicāts par 10%-20%, kas saskaņā ar tautā runāto esot jāmaksā par uzvaru šādos iepirkumos, Andersons sakās neko nezinām. "10%? Konkursā bija jāstartē, lai dabūtu projektu [..] 10% ir vai nav? Es domāju, ka nav. Varu pateikt par "Talce", kas piedalās konkursos, mums tādu nav. Varbūt tur tie rīdzinieki, kas tuvāk, kaut ko tur dara," tā Andersons. Viņš ir arī atturīgs komentāros par ilggadējā Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamo lomu notikušajās ceļa Ventspils – Kolka pārvērtībās.

Kopumā noasfaltēs 427 kilometrus

LVC Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas projektu vadītāja Ieva Niedra portālu "Delfi" informēja, ka lēmums par ceļa P124 Ventspils – Kolka rekonstrukciju pieņemts 2008.gada 9.janvārī. Tad vēl valdību saskaņā ar Ministru kabinetā (MK) pieejamo informāciju vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC), bet satiksmes ministra krēslā bija Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Ceļi P124 Ventspils – Kolka un P121 Tukums- Kuldīga atbilstoši Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes 2008.gada janvāra lēmumam atzīti par Kurzemē nozīmīgiem. LVC piebilst, ka ERAF līdzfinansējums plānošanas periodā no 2007.-2013.gadam paredzēts reģionālo autoceļu ar grants segu asfaltēšanai ar plānošanas reģioniem saskaņotos autoceļu maršrutos. ERAF līdzfinansētās darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumu" aktivitātē Valsts 1.šķiras autoceļu sakārtošana" apstiprināti 47 projekti, kas paredz plānošanas periodā līdz 2013. gadam noasfaltēt 427 kilometrus autoceļu ar grants segu.

"Jāatzīst, ka satiksmes intensitāte attālākajos Latvijas reģionos ir ievērojami zemāka nekā centrālajā daļā," saka LVC pārstāve un skaidro, ka projektu atbilstību finansējuma saņemšanai regulē projektu vērtēšanas kritēriji. Tie apstiprināti ar MK noteikumiem par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma aktivitāti "Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana". Projektu vērtēšanas kritēriji ietver arī satiksmes intensitāti, norāda Niedra.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form