Lai arī ES pāreja uz eiro neizraisīja kaut cik nozīmīgu cenu paaugstināšanos, kandidātvalstīm jāņem vērā, ka ekonomikas atvēršana izraisīs gan cenu, gan algu pielīdzināšanu, uzsvēra Hogevegs.
Valdības izveidotās darba grupas, kas pētīja Latvijas ekonomiskās attīstības iespējamo scenāriju pēc iestāšanas ES, vadītājs, ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis tomēr uzskata, ka Latvijai ir visas iespējas 2007. vai 2008.gadā ieviest eiro, jo inflācijas ierobežošana nav nekas tāds, ko nevar atrisināt vai novērst. "Inflācija nav nevaldāma dabas stihija," uzsver Osis.
"Tas lielā mērā būs atkarīgs no valsts makroekonomiskās un finanšu politikas. Protams, ja strauji tiks celtas algas sabiedriskajā sektorā, tad cenas celsies. Tirgus ekonomikā viss ir līdzsvarā. Cenas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Ja pieaug iekšzemes kopprodukts, tad tas nozīmē, ka parādās jauni pakalpojumi un produkti, kas līdzsvaro algu palielinājumu. Cita lieta, ja algas paaugstina nepamatoti. Ja valdība pati tirgu nejauc, tad cenām nevajadzētu strauji augt," uzskata Osis.
Viņš gan norāda, ka inflācijas draudus izraisa pārmērīga kredītu piešķiršana vai tādu nepamatotu projektu kreditēšana, kas nedod atdevi. Tāpat viņš uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu regulatoram ir stingri jāuzrauga monopoli, lai nenotiek nepamatota cenu celšanās.
Tajā pašā laikā Osis uzsver, ka daudz lietderīgāk būtu, ja tādi uzņēmumi kā "Latvenergo" vai "Latvijas gāze" savu pakalpojumu cenas celtu regulāri, bet salīdzinoši maz. "Citādi iznāk, ka piecus gadus neceļ un tad pēkšņi straujš pieaugums, kas izraisa ķēdes veida pieaugumu cenām visā ekonomikā. Te gan vainīga ir valdība, kurai vienmēr atrodas iemesli, lai bloķētu cenu celšanu. Tad vēlēšanas nāk, nevar tautu tracināt utt.," sūkstās zinātnieks.
Kā domā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, "iespējams, Latvijai izpildīt šos stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijus būs pagrūti, bet tie galu galā tiks izpildīti, jo inflācijas līmenis tomēr ir kontrolējams. Latvijā inflācijas līmenis vienmēr tiks kontrolēts". Viņa ir pārliecināta - jau pavisam drīz sāksies runas par algu pieauguma ierobežošanu, "jo nevar būt tā, ka algas pieaug straujāk nekā valsts ekonomika kopumā. Bet pie mums tas pēdējā laikā notiek, un rezultātā pieaug inflācijas līmenis".
Karnīte uzsver arī, ka pašā ES pašlaik valda lielas nesaskaņas par Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijiem, jo vairākas valstis, tai skaitā Francija un Vācija, tos pārkāpj.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmuts Ancāns nesaskata nekādas bažas, ka Latvijai varētu rasties sarežģījumi ar iekļaušanos eirozonā sakarā ar pārmērīgi augstu inflācijas līmeni. Viņš uzsver, ka runa ir par ilgāku laika periodu un ka lielākais inflācijas lēciens, kas saistīts ar vairākiem faktoriem, prognozējams 2004. un 2005.gadā, bet, jau sākot ar 2006.gadu, "mēs atgriežamies normālā attīstības fāzē, kad nav būtiskas inflācijas līmeņa atšķirības ar ES".
Tuvākajos divos gados cenu līmeni visvairāk varētu ietekmēt administratīvi regulējamo cenu kāpums, kas nākamgad vien palielinās inflācijas līmeni par vienu procenta punktu. Taču Ancāns uzsver, ka šis cenu kāpums būtu noticis neatkarīgi no mūsu iestāšanās ES. Tāpat cenas varētu pieaugt pārtikas precēm sakarā ar pievienošanos kopējai ES lauksaimniecības politikai. Tomēr kopumā Ancāns ir pārliecināts, ka 2008.gada sākumā Latvija bez problēmām varēs ieviest eiro.
"Parekss Asset Management" prezidents Guntars Vītols tomēr nav tik optimistisks. Viņš uzskata, ka tieši inflācija Latvijai sagādās vislielākās problēmas no visiem Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijiem. "Pat tādu lietu kā budžeta deficīts mēs esam spējīgi noturēt Māstrihtas kritēriju robežās - atšķirībā no Vācijas un Francijas, bet ar inflāciju būs grūti," nobažījies ir Vītols.
Viņš savas bažas pamato ar to, ka eiro zonā notiek lēna ekonomiskā attīstība, kas nosaka, ka arī inflācija ir zema. Tas nozīmē, ka šie 1,5 procenti virs ES vidējā līmeņa arī ir maz. Savukārt Latvijā notiek straujš ekonomikas kāpums, kas savukārt stimulē inflāciju.
Kā otru faktoru Vītols min to, ka cenu līmenis ES un Latvijā ir stipri atšķirīgs un ka, tirgum apvienojoties, cenām ir tieksme izlīdzināties. Tāpat cenu kāpumu ietekmēs administratīvi regulējamo cenu nenovēršams kāpums un visbeidzot cenu celšanos izraisīs arvien stingrāka cīņa pret nodokļu nemaksāšanu. "Daudzviet, sevišķi pakalpojumu sfērā, nodokļu nemaksāšana ir ļoti izplatīta. Ja visi maksās nodokļus, tad tas automātiski atsauksies un pakalpojuma cenu," uzskata Vītols.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
