Piena pārstrāde šogad piedzīvojusi satricinājumus, nozares uzņēmēji meklējuši jaunus noieta tirgus un līdzsvaru starp izmaksu pieaugumu un produkta cenu, norises nozarē raksturo "Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja. Turklāt straujākais pieaugums šajā gadā bija Latvijā ražota svaigpiena cenai, kura pirmo reizi vēsturē pārsniedza Eiropas Savienības vidējo cenu.
Holodnaja atzīst, ka lielākais satricinājums 2022.gadā neapšaubāmi bija Krievijas sāktais karš Ukrainā. Tā bija un ir humanitāra katastrofa, kas tiešā veidā ietekmē ne tikai ukraiņus, bet arī Latvijas iedzīvotājus. Kara ietekmē piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā atteicās no tālākas eksporta un importa sadarbības ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, kā arī uz laiku vai pilnīgi pārrāvās ekonomiskās attiecības ar Ukrainu.
Svarīgākais uzdevums nozarei bija pārorientēšanās jaunai tirgus situācijai, ko ietekmēja gan ieilgušais Covid-19 pandēmijas efekts, gan karš Ukrainā. Tas izpaudās ar lielu neskaidrību, izmaiņām izejvielu pieejamībā un cenās, piegādes un sadarbības partneru pusē, pārorientācijā uz citiem tirgiem, un protams, arī vietējā patēriņa noskaņojumā un pirktspējā.
Savukārt lielākais izaicinājums - balansa meklēšana starp pieaugošajām izmaksām un produktu pārdošanas cenu, rūpīgi izvērtējot cik daudz pārstrādātājs var atļauties samazināt savu peļņu un cik lielā mērā iecenot izmaksas produktu cenās, lai saglabātu produktu pieejamību. "Šis bija kritisks klupšanas akmens atsevišķiem mazajiem pārstrādātājiem, taču iespaidu uz 2022.gada finanšu rezultātiem tas noteikti atstās pilnīgi visiem spēlētājiem," saka Holodnaja.
Lielākā vilšanās, viņas vērtējumā, bija vadības lēmums nesamazināt PVN likmi pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. "Ceram, ka ar jauno valdību sarunas par samazināto PVN likmi kā risinājumu pārtikas pieejamības uzlabošanai īpaši augošās inflācijas apstākļos izdosies turpināt jau nākamā gada sākumā," pauž "Food Union" vadītāja.
Runājot tieši par sava uzņēmuma darbību 2022. gadā, Holodnaja akcentē, ka šis ražotājs akumulēja lielu daļu izmaksu pieaugumu, atspoguļojot to produktu pārdošanas cenās tikai daļēji. Par spīti kopējā noieta tirgus kritumam piena produktu un saldējuma kategorijās, kas vidēji mērāms aptuveni par 18%, "Food Union" stratēģija ļāva noturēt produktu pieprasījumu nemainīgu vairākās produktu kategorijās. "Inovāciju ziņā esam apliecinājuši savu spēju fleksibli piemēroties vietējā pircēja pieprasījumam," viņa vērtē. 2022. gadā attīstīts e-komercijas rīku Pienaveikals.lv, kas no eksperimenta pārtapis par pilnvērtīgu noieta kanālu 2021.gadā ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro. Savukārt 2022.gadā, pielāgojoties jaunajiem pircēju paradumiem, piesaistīti jauni regulārie lietotāji, izaudzēt produktu skaitu grozā un rezultātā uzlabot apgrozījumu teju divas reizes.
Sākoties karam, "Food Union" pārtrauca sadarbību ar uzņēmumiem Krievijā un Baltkrievijā un uz laiku pārtrūka eksporta sadarbība arī uz Ukrainu, kas līdz karam bija "Food Union" otra lielākā eksporta valsts apjoma ziņā. Uzņēmumam tomēr izdevies atgriezties Ukrainā ar līdzvērtīgiem apjomiem kā pirms kara sākuma, kā arī izvērst eksportu citos tirgos. "Esam atraduši jaunus klientus Turcijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Kazahstānā un Uzbekistānā, kā arī palielinājuši eksporta apjomus uz Poliju, Moldovu un Igauniju – trīs reizes," lepojas Holodnaja.
Uzņēmums ir sniedzis atbalstu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā 200 tūkstošu eiro apjomā.
Savukārt 2023. gadā "Food Union" plāno investīcijas procesu automatizācijā un digitalizācijā, tādējādi samazinot produktu pašizmaksu, kā arī inovācijā. "Food Union" arī 2023.gadā turpinās atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus.
"Augstas produktu cenas vēl saglabāsies kādu laiku, taču tiem nav tikai negatīva ietekme uz pircēju spēju atļauties tos. Novērojam, ka pircēji apzināti izvēlas produktus, turklāt ne tikai pēc cenas, bet arī pēc izmēra, rūpīgāk izsverot, cik tieši plāno patērēt. Mūsuprāt, tā ir laba tendence patiesas ilgtspējas virzienā, kas rezultātā samazinās pārtikas izšķērdēšanu un izmešanu," vērtē Holodnaja.
"Food Union" ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā; grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas Piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020. gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1". 2018. gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā. 2020. gadā "Food Union" grupa Eiropā sasniedza 294 miljonus eiro lielu apgrozījumu. "Food Union" grupā nodarbināti vairāk nekā 3100 cilvēku.
