Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošās ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) tiek uzskatīts par vienu no vērienīgākajiem tirdzniecības līgumiem, par kuru Eiropas Savienība (ES) līdz šim vienojusies. Tāpat kā citviet Eiropā, arī Latvijā šo līgumu pavadījusi asa domu apmaiņa. Ārlietu ministrija un citi CETA aizstāvji uzsver, ka Latvijas uzņēmējiem būs vieglāk piekļūt Kanādas tirgum, ļaujot arī daļēji aizstāt zaudētu Krievijas tirgu, bet nolīguma opozicionāri draud, ka tas laupīs Latvijas neatkarību.
Par nolīgumu uztraukušies ne vien daļa opozīcijas deputātu, kā piemēram, Jūlija Stepaņenko (S) un Igors Pimenovs (S), bet arī nevalstiskās organizācijas, tostarp vides aizsardzības organizācija "Zaļā brīvība".
Biedrība vērš uzmanību, ka nolīguma ietekmē "valstis savstarpējā konkurences cīņā par ārējo investīciju piesaisti tieši vai netieši samazinās savus vides un sociālos standartus". Savukārt Stepaņenko iepriekš, debatējot pret nolīguma rektificēšanu, pauda, ka "mūsu tautsaimniecība tiks iznīcināta vēl lielākos apmēros, nekā mēs pieredzam tagad".
Portāls "Delfi" pēta, vai satraukumam par vienu no ES tirdzniecības nolīgumiem ir pamats un ko tas dos Latvijas uzņēmējiem.
CETA ir ES tirdzniecības nolīgums. Līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu, un pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publisko iepirkumu konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās.
Nolīgumā iekļauta ne tikai virkne ES atrunu, bet arī konkrētas Latvijas piedāvātas atkāpes, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu no vienas puses un ES un tās dalībvalstīm no otras puses.
Plānots, ka Latvija būs pirmā valsts, kas ratificēs nolīgumu.
Vitāli svarīgi uzņēmējiem
Iecerēts, ka CETA darbosies kā stimuls Eiropas ekonomikai un vecinās izaugsmes atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārpolitikas daļas vadītājs Mārcis Dzelme portālam "Delfi" uzsver, ka "starptautiskās tirdzniecības līgumi Latvijas ekonomikas attīstībai ir vitāli svarīgi, jo Latvija kā maza valsts tautsaimniecību var attīstīt, tikai palielinot preču un pakalpojumu eksportu".
Šobrīd aptuveni 70% mazo un vidējo uzņēmumu savu produkciju pārdod ES, savukārt 30% – citās valstīs. LTRK ieskatā CETA pavērs uzņēmumiem plašas iespējas. Dzelme vērš uzmanību, ka Kanādas tirgus Latvijas uzņēmumiem ir labi saprotams valodas un darījumu kultūras dēļ, un tur ir augsta pirktspēja.
Kā skaidro LTRK pārstāvis, nolīgums izdevīgs ir tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, "kuriem līdzšinējie tarifi un atšķirīgie standarti bieži ir bijis nepārvaram šķērslis". Vienlaikus CETA Latvijas uzņēmumiem paplašinās "iespējas iegādāties izejvielas no Kanādas, jo, samazinoties tarifiem, samazināsies izejvielu iepirkumu izmaksas".
Kā atklāj Dzelme, ir vairāku veidu uzņēmumi, kas interesējas vai gatavojas eksportam uz Kanādu pēc CETA stāšanās spēkā. Pirmkārt, tie ir uzņēmumi, kuri pieaugošās nenoteiktības dēļ grib pārorientēties no ASV uz citu tirgu. Otrkārt, tie ir uzņēmumi, kuri meklē jaunus noieta tirgus. Un, treškārt, mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem līdz šim ieiešanai Kanādas tirgū traucēja muitas procedūras un citi birokrātiskie šķēršļi.
"Pēc CETA stāšanās spēkā Kanādas tirgus būs interesanta alternatīva arī tiem uzņēmumiem, kuri sarežģīto procedūru, birokrātijas un spēcīga protekcionisma dēļ nespēj veiksmīgi ieiet citos trešo valstu tirgos, tajā skaitā Ķīnā," paredz Dzelme.
Latvijas un Kanādas tirdzniecības bilance – pozitīva
2015. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kanādu bija 59,9 miljoni eiro, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu bija 34,8 miljoni eiro, savukārt imports – 25,1 miljons eiro. Visticamāk, 2016. gadā Latvija no Kanādas importējusi krietni vairāk nekā eksportējusi, jo lidsabiedrība "airBaltic" gada nogalē no kanādiešu kompānijas "Bombardier" iegādājās divas lidmašīnas.
2015. gada beigās Kanādas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 15,5 miljoni eiro, un Latvijā uzkrātās tiešās investīcijas Kanādā bija 0,2 miljoni eiro.
No precēm 2015. gadā visvairāk uz Kanādu eksportētas mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (24%), pārtikas rūpniecības produkti (20%). Savukārt visvairāk importēti transportlīdzekļi (42%).
Kā skaidro LTRK pārstāvis Dzelme, CETA dos ievērojamus atvieglojumus Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, transporta, ceļojumu un apdrošināšanas nozares uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Kanādas teritorijā.
Modificēto produktu invāzijas nebūs, mierina ministrs
Vides aizsardzības organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis Jānis Brizga, runājot par CETA, norāda, ka galvenais jautājums "ir par tā saucamo lejupskrējienu, kad valstis savstarpējā konkurences cīņā par ārējo investīciju piesaisti tieši vai netieši samazina savus vides un sociālos standartus".
Kā Brizga skaidro portālam "Delfi", pēc nolīguma ratificēšanas "nākotnē vides un sociālo standartu celšana var būt apgrūtināta, jo šādas prasības var tikt uzskatītas par konkurenci kropļojošām tirgus barjerām".
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) bažas noraida: "Tas nav pamatoti. Visas Eiropas Savienības prasības pārtikas drošuma prasības, viss, kas ir saistīts ar mūsu standartiem, paliek spēkā. Eiropas standarti ir pietiekami līgumā aizsargāti un paliek spēkā."
Lai gan tiek radīts uzskats, ka Latvijas tirgū sāksies ģenētiski modificēto pārtikas produktu invāzija un "mēs pēkšņi ēdīsim briesmoņus ar trim ragiem un divām astēm", ES prasību līmenis līdz ar nolīgumu netiks mainīts, skaidro Rinkēvičs.
Lūgts komentēt Stepaņenko izteikumus, ministrs norāda, kā tā ir "bļaustīšanās bez neviena argumenta". "Es domāju, ka, patiesību sakot, tas nav stāsts par Kanādas – Eiropas līgumu, tās ir bažas par to, ka uz Kanādas Eiropas līguma pamata varēja veidot arī ASV brīvās tirdzniecības līgumu," norāda ministrs. "Daudzi uzskatīja, ka Kanādas līgums ar Eiropas Savienību varētu būt pamats pēc tirdzniecības apjoma daudz lielākam līgumam ar ASV."
"Jāņem vērā, ka līgums pats par sevi – tāpat kā mūsu dalība OECD un daudzas citas lietas – mums laimi neatnesīs. Mums laimi atnesīs tikai mūsu pašu uzņēmēju aktīva ekonomiskā darbība. Ja mūsu uzņēmēji vēlas, piemēram, CETA ietvaros uz Kanādu eksportēt zivrūpniecības produktus, farmācijas produktus, tad tas dod viņiem labākas iespējas," rezumē ministrs. "Tā ir iespēja, ko var izmantot."
Darba vietas tiek zaudētas citu iemeslu dēļ
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un galvenais ziņotājs par CETA Artis Pabriks (V) portālam "Delfi" atzīst, ka Latvijā šis līgums nav ieguvis tik lielu uzmanību, kā viņš būtu vēlējies. "Stratēģiski tas ir ļoti nozīmīgs līgums. Šis līgums iezīmē to robežšķirtni, kur lielā mērā Eiropas un varbūt pasaules politikā atrodamies, kur notiek cīņa starp protekcionismu – mūru, sienu celšanu, ieraušanos sevī – no viens puses un vēlmi par spīti izaicinājumiem un saglabāt spēju loģiski spriest un iet uz priekšu no otras puses."
Izskanējušos pārmetumus, ka CETA dēļ tiks zaudētas darbavietas visā Eiropas Savienībā, EP deputāts noraida. "Darba vietas tiek zaudētas robotikas, jauno tehnoloģiju, ne tirdzniecības dēļ. Man arī tviterī nāk ziņas, ka 200 000 darba vietu tiks zaudēti līguma ar Kanādu dēļ... Nu, beidziet!"
CETA radīs lielāku naudas pieplūdumu, skaidro Pabriks. "Tālāk tas, ko mēs ar šo naudu darām, kas to saņem, kādā veidā notiek pārdale, tas jau ir cits jautājums. To varat prasīt Kučinskim, Merkelei un Trampam, bet nevainojiet tirdzniecības līgumus pie tā."
"Šis līgums ir tā robežšķirtne, vai Eiropas Savienība joprojām spēj skatīties uz priekšu, vai tā spēj lielas iedzīvotāju un politiķu daļas bailēm par spīti neiet atpakaļ, necelt mūrus, nenoslēgties, bet tirgoties un veidot jaunus līgumus," uzsver politiķis. "Tirdzniecības līgums ir kas vairāk par apgrozījumu – tā ir lielā ģeopolitika, tā ir Ziemeļamerikas un Eiropas saikne, kas mums latviešiem ir ļoti būtiska."
Var aizvietot Krievijas tirgu
Pabriks īpaši izceļ Latvijas pašreizējo sasaisti ar Kanādu, atgādinot, ka šīs valsts vadītās bataljona līmeņa kaujas grupas tiks izvietotas Latvijā, kā arī to, ka "airBaltic" iepircis Kanādā ražotas lidmašīnas.
"Līdz ar to mums kā valstij ir jāizmanto iespēja attīstīt divpusējās attiecības ar Kanādu. Ja mums ir jāmeklē investīciju partneri, tad Otava ir tā adrese. Tā ir 35 miljonu [cilvēku] valsts ar tikpat lielu ekonomiku kā Krievija ar 146 miljoniem," skaidro EP deputāts. "Mēs visu laiku raudam, ka mums nav Krievijas tirgus un mums ir jāsadarbojas... Te mums ir liela ekonomika, un līgums dod tādu iespēju."
Piesaucot Latvijas kopējo preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījumu ar Kanādu, Pabriks secina, ka Latvijas iestrādes Kanādā ir labas. "Ja mums ir labas iestrādes, tad līgums tiem, kas tur darbojas, dos vēl lielākas iespējas. Tarifu un ievedmuitu sakarā tas nozīmē, ka mūsu preces, kas jau tur ir, iespējams, kļūs lētākas par 8 līdz 12%. Konkurencei tas ir pietiekami daudz."
Viņa ieskatā CETA pavērs labas iespējas Latvijas nišas produktu uzņēmumiem. "Mazie uzņēmēji bieži ir aizņemti ar izdzīvošanas jautājumiem, bet ja mazais uzņēmējs draudzīgā valstī ar labu, stabilu likumdošanu iegūst tirgus nišu un pasūtījumus, tad viņš uzreiz var savu ražošanu ļoti paplašināt. Tā ir iespēja," uzsver galvenais ziņotājs par CETA.