Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, aģentūru LETA informēja CFLA.
LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.
Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.
"Pašreiz vēl dati tiek apkopoti un analizēti, lai precizētu, kurus ES fondu projektus potenciāli skars finanšu korekcija. Daļa KP lēmumā fiksēto iepirkumu, kas attiecas uz ES fondu projektiem, ir izbeigti vai to rezultātā būvniecības līgums ir noslēgts ar tādu komersantu, kurš nav bijis iesaistīts kartelī. Šādā gadījumā ES fondu projektos korekcijas nav jāpiemēro," skaidroja CFLA.
Pēc informācijas apkopošanas un pārbaudes CFLA informēs gan šo projektu īstenotājus, gan arī sniegs informāciju, kuri ES fondu projekti varētu tikt pakļauti finanšu korekcijai.
Vienlaikus CFLA pārstāvji atzina, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, tāpēc CFLA jau pieprasījusi papildu informāciju no KP. Pēc tās saņemšanas CFLA nepieciešamības gadījumā sazināsies ar KP izmeklēšanā iesaistītajiem darbiniekiem.
"Ja pēc saziņas ar KP apstiprināsies pasūtītāja iesaiste pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt," uzsvēra CFLA.
Aģentūras gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai attiecīgi, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā.
Ja kartelī iesaistītais uzņēmums KP lēmumu nepārsūdzēs, tad CFLA lēmums par neatbilstības konstatēšanu un finanšu korekcijas piemērošanu varētu tikt pieņemts 2-4 nedēļu laikā no brīža, kad stājas spēkā KP lēmums.
Savukārt pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.
"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.
LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane atzina, ka bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis nebūtu iespējams.
"Kartelī ir jāņem vērā arī pasūtītāju loma. Būvdarbu veicējiem, ģenerāluzņēmējiem tikai tad bija jēga sākt sarunas par kādu vienošanos, ja otrā pusē ir dzirdīgas ausis. Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīga karteļa vienošanās nebūtu iespējama," teica Feldmane.
Viņa uzsvēra, ka ne vienmēr tā ir bijusi ļaunprātība no pasūtītāju puses. Bieži vien tā ir bijusi nezināšana, vai arī labticīga konkurences sašaurināšana, aizstāvot savas pasūtītāja intereses.
Feldmane uzsvēra, ka nepieciešams rīcības plāns Publisko iepirkumu likuma pilnveidošanai, lai novērstu šādas situācijas nākotnē.
