Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ veido aptuveni 41 miljonus eiro. Igaunijā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 7,4% (-2,09% pret 2018. gadu), savukārt Lietuvā 17,7% (+0,68% pret 2018. gadu).
2019. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apjoms samazinājās par 0,7%, sasniedzot 7,9% no kopējā patēriņa un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 7,6 miljardi eiro. Neskatoties uz kopējo nelegālo cigarešu īpatsvara samazinājumu, kā liecina pētījums, Eiropā strauji palielinās tieši viltoto cigarešu patēriņa apjoms, kurš gada laikā ir pieaudzis par 38,3%, sasniedzot 7,6 miljardus cigarešu vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Viltoto cigarešu apjoms pieaudzis kopumā 17 ES valstīs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka cīņa par nelegālo tabakas izstrādājumu izskaušanu Latvijā ir viens no būtiskākajiem dienesta uzdevumiem, labi saprotot, ka kontrabandas cigarešu nonākšana tirgū kropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tautsaimniecību kopumā.
"VID Muitas pārvalde pēdējo gadu laikā ir ieguldījusi nozīmīgus resursus, lai risinātu cigarešu kontrabandas problēmu, tāpēc varam būt gandarīti, ka šis darbs ir devis rezultātus. Vienlaikus ir skaidrs, ka arī turpmāk tiks izmantotas visas tehnoloģiskās un cilvēkresursu iespējas, lai arvien vairāk apgrūtinātu nelegālo cigarešu nonākšanu Latvijas tirgū, un to īpatsvars ar katru gadu samazinātos arvien straujāk," pauž Jaunzeme.
Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir par 7,4% mazāk, salīdzinot ar 2018. gadu. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 14,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,3 miljardi cigarešu. No šī apjoma aptuveni 85 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 7% – viltotās cigaretes, savukārt 8% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Kontrabandas cigarešu apjoma samazinājums skaidrojams ar kopējā patēriņa apjoma kritumu, kopējām Eiropas tendencēm, kur kontrabandas cigarešu apjoms turpina samazināties, kā arī sekmīgo tiesībsargājošo institūciju darbu.
"Šobrīd, kad nelegālais tirgus uzrāda lejupejošas tendences, ir svarīgi turpināt iesākto akcīzes nodokļa politikas virzienu, ievērojot pakāpeniskuma un paredzamības principu. To, cik svarīgs faktors ir pārdomāta nodokļu politika, apliecina Lietuvas piemērs. Strauji palielinot akcīzes nodokli pirms dažiem gadiem, nelegālais tirgus kaimiņvalstī atkal pieauga, un šobrīd tas sasniedz 17,7%," uzsver Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas projektu vadītāja Marita Jansone.
Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2019. gadā tika ievesti 270 miljoni cigarešu jeb 73% no kopējā kontrabandas apjoma. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības. Piemēram, Latvijā vidējā cigarešu paciņas cena šā gada janvārī bija 3,20 eiro, kamēr Baltkrievijā cigarešu paciņa vidēji maksāja tikai 72 centus.
No Latvijas uz citām Eiropas valstīm gan kā kontrabanda, gan legālā ceļā aizvadītāja gadā tika izvesti kopumā 116 miljoni cigarešu. Cigaretes izvestas galvenokārt uz Zviedriju (37 miljoni vienību), Somiju (21 miljons vienību), Vāciju (13 miljoni vienību) Igauniju (9 miljoni vienību) un Īriju (6 miljoni vienību). Jāatzīmē, ka vidējā cigarešu paciņas cena Zviedrijā ir 5,61 eiro, bet Somijā 6,70 eiro.
