Foto: Pixabay

Krievijas tirgum izolējoties, Baltijas valstis nonākušas nosacītā malienē. Turklāt, līdzīgi kā pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā spēcīgāk ietekmēs noteiktas nozares, daļa no tām joprojām nav atkopusies no pandēmijas. Un sāpīgais energoresursu jautājums "sitīs" pa visu maciņiem. Portāls "Delfi Bizness" sarunā ar "SEB bankas" ekonomistu Daini Gašpuiti vērtē, kādas fundamentālas pārmaiņas gaidāmas Latvijas ekonomikā, kā tām nāksies piemēroties, nonākot pie skaudra secinājuma, ka noteiktiem uzņēmumiem bizness būs beidzies.

Kādas kopumā šobrīd ir Latvijas ekonomikas perspektīvas?

Pozitīvi, ka zaļā kursa ietvaros daudzus jautājumus jau esam apzinājuši un esam sākuši rīkoties. Tagad mums būs jāvirzās vairākkārt ātrāk, nodrošinot enerģētisko pašpietiekamību, atsakoties no fosilajiem resursiem. Vienlaikus tas ir arī potenciāls gan mūsu mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Mūsu aptaujas rāda, ka iedzīvotāji apzinās šos jautājumus, bet trūkst darbību. Tagad būs jākustas ļoti ātri visos līmeņos. Redzam, ka ātri ir tikuši pieņemti lēmumi par jauniem vēja parkiem u. tml. Tas ir pozitīvi, bet slikti, ka viss notiek tik strauji un plašā mērogā, kas arī globāli veido drūzmēšanos pēc resursiem, iekārtām.

Transformācijas procesi gaidāmi arī citās jomās, piemēram, metālu, kokmateriālu segmentā u. c. Tas varētu būt diezgan piņķerīgi – atrast citus tirgus – un bremzēt mūsu ekonomiku, jo nevaram visu pilnā mērā aizvietot uzreiz. Tam vajadzīgi ieguldījumi, resursi.

Ir skaidrs, ka Krievijas ekonomikā nekas nemainīsies, tā būs lejupvērsta daudzas desmitgades, ja nemainīsies politiskā sistēma. Ļoti žēl, piemēram, ja mums blakus būtu tāda pusmoderna Norvēģija, mēs dzīvotu krietni labāk. Līdz ar to mēs nevaram izmantot šo iespēju, ka mums kaimiņos ir ļoti liels tirgus, tagad tas kļūst arvien nabadzīgāks un nav arī draudzīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!