'Conexus': Lietuvas pievienošanās vienotajam dabasgāzes tirgum raksturojama kā ilgstošā procesā esoša
Foto: LETA

Vienotais Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgus, kas darbojas jau vairāk nekā gadu, pozitīvi ietekmējis Latviju, intervijā norādīja vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš skaidroja, ka "Conexus" kā krātuves operators un līdz ar to arī visi Latvijas lietotāji beigu beigās ir ieguvēji no tā, ka Inčukalna krātuvi izmanto aktīvāk.

"Tāpat mēs redzējām gan pagājušajā gadā, gan šajā gadā, ka dabasgāzes plūsmas vienotajā tirgū ir vairāk pamatotas ar ekonomiskajiem faktoriem. Jo tirgus strādā labāk, loģiskāk, jo tirgus var atnest klientam labāko piedāvājumu. Tāpēc no tā ir ieguvēji gan Latvijas lietotāji, gan arī tādā pašā mērā Somijas un Igaunijas dabasgāzes lietotāji," sacīja Bariss.

Reizē viņš atzīmēja, ka statuss ar Lietuvas pievienošanos vienotajam dabasgāzes tirgum pašlaik būtu raksturojams kā ilgstošā procesā esošs. Jautājums tiek aktīvi pētīts gan no sistēmas operatoru, gan regulatoru, gan no valsts atbildīgo ministriju puses, tomēr pašlaik skaidri redzama risinājuma nav.

"Saprotu, ka dažādām pusēm šajā procesā ir dažādas intereses, un ir žēl, ka grūti ir atrast kopsaucēju. Mana pārliecība, ka no tā zaudē gan Lietuvas, gan Latvijas, kā arī pārējo valstu tirgus dalībnieki un lietotāji," atzīmēja Bariss.

"Conexus" vadītājs pauda, ka problēma, kas, iespējams, Lietuvu attur no pievienošanās vienotajam tirgum ir Klaipēdas gāzes termināļa īpašais statuss Lietuvā. Tāpat ir diskusija par pārrobežu tarifiem, vai tie dalās ekvivalenti vai kā citādāk, līdz ar to - kā diskusija skar finanšu intereses, tas vairs nav vienkārši.

Bariss atklāja, ka, viņa ieskatā, saistībā ar vienoto dabasgāzes tirgu dienaskārtības jautājums būs vienotās balansēšanas zonas paplašināšanu, jo reizē ar vienoto tirgus zonu, kas ietver Somiju, Igauniju un Latviju, tika izveidota arī vienotā balansēšanas zona, kurā ir Igaunija un Latvija.

Viņš skaidroja, ka patlaban būtiskais aktuālais jautājums attiecībā uz Somijas pievienošanos, ir jaudu sastrēgumi "Baltic Connector" savienojumā, kas zināmā mērā kavē vienotas un efektīvas balansēšanas zonas izveidi visā tirgū. "Pašlaik ir vērojams pozitīvs progress attiecībā uz kompresoru staciju izbūvi Igaunijā. Pēc šīs ziemas sezonas redzēsim, kā strādā savienojums, un varēsim jau drošāk runāt par tālākajiem soļiem balansēšanas zonas paplašināšanā," teica "Conexus" valdes priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums pagājušajā gadā sarucis par 9,2% un bija 53,867 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa sarukusi par 26,9% un bija 13,112 miljoni eiro.

Kompānijas lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstsprieguma tīkls Conexus Baltic Grid Enerģētika Lietuva Somija Uldis Bariss
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form