"Nevienā mācību grāmatā - ne sabiedrības veselības, ne ekonomikas - tāda situācija kā pašlaik nav aprakstīta, un neviens īsti nezina, kā šādā situācijā būtu pareizāk reaģēt. Daudzu valstu valdību lēmums slēgt robežas ir bezprecedenta gadījums. Šī lēmuma ekonomiskās sekas ir ļoti nopietnas, un ne visu var amortizēt valsts atbalsta programmas - ne Latvijā, ne citās valstīs. Turklāt šī negatīvā ietekme var būt letāla arī dažiem uzņēmumiem, it īpaši, ja šī situācija turpināsies," teica Krols.
Viņš atzina, ka īstermiņā ir nozares, kuras no tagadējās situācijas būs ieguvējas, piemēram, e-komercija, tomēr ilgtermiņā ietekme izlīdzināsies.
"Ja apgrozījums un nodarbinātība kādās nozarēs radikāli samazināsies, tad ietekmēta būs visa ekonomika. Latvijā bezdarba pieaugums pašlaik tiek novērsts ar dīkstāves pabalstiem un citiem mehānismiem. Tomēr strādājošo ienākumi un pirktspēja tiek ietekmēta jebkurā gadījumā," norādīja Krols.
Tajā pašā laikā, viņš minēja, ja uzņēmums ir savlaicīgi reaģējis un pielāgojies situācijai, tad var pavērties arī jaunas iespējas. Tie var būt gan jauni noieta tirgi, gan pārprofilēšanās uz jaunu, pieprasītu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tas pat nav tik atkarīgs no nozares, kurā šis uzņēmums strādā.
Tāpat viņš norādīja, ka papildus iespējas var pavērt tā saucamā "deglobalizācijas" tendence, kad virkne ražošanas un pakalpojumu funkciju, kuras savulaik ir pārceltas uz Āziju, tagad varētu atgriezties Eiropā, lai procesi būtu kontrolējamāki.
"Svarīga būs Latvijas uzņēmumu spēja izmantot šo iespēju. Vienlaikus jāatceras, ka cietušas ir visas Eiropas ekonomikas, tādēļ pieprasījums pēc ražošanas jaudām un pakalpojumiem kopumā kritīsies daudzās nozarēs. Tādēļ visas jaunās iespējas būtu jāvērtē arī kontekstā ar šo iespējamo kritumu un jauno realitāti katrā nozarē," sacīja Krols.
Vienlaikus viņš norādīja - diemžēl daži uzņēmēji pašlaik nedomā, kā mainīt uzņēmumu un pielāgot to situācijai, bet nogaida.
"Aktīva un radoša pieeja situācijai visās nozarēs, manuprāt, ir kritiski svarīga. Sliktākais, ko pašlaik var darīt, ir piekopt strausa politiku, iebāzt galvu smiltīs un teikt: pagaidīsim, kas būs pēc mēneša vai diviem, un tad arī domāsim! Tas ne pie kā laba nenovedīs. Šis ir laiks, kad uzņēmumiem ir vērts pārdomāt stratēģiju un to, kā biznesa modeļi attīstīsies nākotnē," sacīja "EY" partneris Baltijas valstīs.
Viņš piebilda, ka tāda pati kļūda ir pārlieku liela pašpārliecinātība un pozīcija, ja ir pārdzīvota iepriekšējā krīze, tad pārdzīvosim arī šo. Tāpat kļūda ir izolēties un nerunāt par esošo situāciju ar biznesa partneriem, piegādātājiem, klientiem, bankām un valsts struktūrām.
Jau vēstīts, ka "EY" jaunākā kapitāla noskaņojuma pētījuma "EY Global Capital Confidence Barometer" dati liecina, ka pasaulē 73% uzņēmēju sagaida smagu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku. Vienlaikus pārējie 27% uzņēmēju sagaidāmo ietekmi vērtē kā negatīvu, taču nelielu. Neviens "EY" pētījuma respondents nav norādījis, ka krīze neatstās ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.
