Covid-19 ietekmes rezultātā 2. ceturksnī par trešdaļu samazinājies brīvo darbvietu skaits
Foto: LETA

2020. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20,0 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkstošiem jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkstotis brīvo darbvietu, bet privātajā – 11,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkstošiem jeb 45,7%, bet sabiedriskajā – par 0,4 tūkstošiem jeb 4,7%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkstošiem. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkstošiem, bet sabiedriskajā – par 3,3% jeb 0,3 tūkstošiem. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,8%, bet privātajā sektorā – 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkstošiem jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkstošiem jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā – par 5,9 tūkstošiem jeb 2,0%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 19,6 tūkstošiem jeb 2,2%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 15,0 tūkstošiem jeb 2,4%, bet sabiedriskajā sektorā par 4,6 tūkstošiem jeb 1,6%.

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,5%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5%.

2020. gada 2. ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī speciālistiem.

2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,0%, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,0%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 2,9%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecības nozarē – 2,8%.

Reģionos 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,7% jeb 13,3 tūkstoši, savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1% jeb 0,8 tūkstoši.

Latvijā augstākais brīvo darbvietu īpatsvars Baltijā

Salīdzinot Baltijas valstis, 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars (2,2%) bija Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,3%, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,6%. Gada laikā brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 34,2%, Igaunijā – par 27,7%, bet Lietuvā – par 7,4%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bezdarbnieka pabalsts Centrālās statistikas pārvalde Darba samaksa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form