Sanāksmes laikā 12. martā, kurā piedalījās nozaru asociāciju un ministriju pārstāvji, nozaru pārstāvju sniegtā informācija liecina par dažādu ietekmes līmeni uz to uzņēmējdarbību. Tūrisma nozares, aviācijas un kravu pārvadājumu, sadzīves ķīmijas un farmācijas nozares pārstāvji norādīja uz atsevišķām problēmām, ar kurām uzņēmumi jau saskaras šodien. Savukārt tekstila ražošanas, mašīnbūves, pārtikas ražošanas un kokrūpiecības nozares pārstāvji uzsvēra, ka pagaidām neizjūt būtisku negatīvu ietekmi, taču pastāv zināmi riski arī šajos uzņēmumos, informē Ekonomikas ministrija.
Nozaru pārstāvji norādīja, ka šobrīd ir saskārušies ar sarežģījumiem transporta, loģistikas un atsevišķu ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāžu jomā. Viskritiskāk situāciju vērtē tūrisma, pasākumu rīkotāju, transporta un aviopārvadājumu nozares pārstāvji. Vairāku nozaru pārstāvji norādīja arī uz sarežģījumiem sadarbībā ar finanšu institūcijām (bankām, līzinga devējiem) saistībā ar kredītu nomaksu.
Tā nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" uz laiku atlikusi plānus par jaunu lidmašīnu iegādi, turklāt uzņēmums plāno kopumā uz laiku samazināt darbinieku skaitu par 400 vai pat vairāk. Aviokompānijas visā pasaulē samazina lidojumu skaitu.
Ķīnas tranzīta lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir samazinājies teju par 65%.
Diemžēl šobrīd "Covid-19" ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā vēl neparādās statistikas datos, lai varētu objektīvi aplēst saslimstības ietekmi. Piemēram, par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā "Latvijas gaisa satiksme" šogad pirmajos divos mēnešos vadījusi 39 966 lidojumus, kas ir par 2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina kompānijas publiskotā informācija. Tostarp 2020. gada divos mēnešos 12 456 lidojumi bija uz un no Rīgas, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 27 510 lidojumi bija tranzītā, kas ir samazinājums par 5,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, liecina aģentūras LETA arhīvs. "Latvijas gaisa satiksmes" vadītājs Dāvids Tauriņš norādīja, ka 2020. gads nedaudz pakoriģēs lidojumu skaitu pāri Latvijas telpai – Ķīnas tranzīta lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir samazinājies teju par 65%, lidojumu skaits no un uz Dienvidāziju ir samazinājies par 10%, turklāt samazinājums ir arī lidojumiem starp Eiropu un Krieviju.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis aģentūrai LETA sacīja, ka kritums, piemēram, konferenču rīkošanā vērtējams par 80-90%. Viņaprāt jaunā koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" pandēmijas dēļ tūrisma nozarei nepieciešams būtisks valsts finansiālais atbalsts, lai noturētu nozari "virs ūdens". Pēc asociācijas vadītāja teiktā, situāciju dramatizētu, ja tiktu pieņemts lēmums slēgt valsts robežas. Runājot par pašreizējo situāciju viesnīcās, Pinnis stāstīja, ka marts un aprīlis viesnīcām Latvijā būs ļoti skarbs. Viņš norādīja, ka viesnīcu numuru rezervācija martā ir kritusies par 50%, savukārt aprīlī – vairāk nekā par 60%. Taču mierīgāka situācija patlaban esot mēnešos no maija līdz augustam – pēc asociācijas prezidenta teiktā, cilvēki nesteidzas neko mainīt savās rezervācijās.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) portālam "Delfi" norāda, ka šobrīd ir iesniegti nodokļu pārskati tikai par 2020. gada janvāri, kad "Covid-19" vēl nebija faktors, kurš ietekmētu ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus VID ir izvērtējis iespējas atbalstīt likuma ietvaros atsevišķas nozares, kuras izjūt ar vīrusa izplatību saistīto ekonomisko ietekmi. Šobrīd identificētās nozares ir izmitināšana, ēdināšanas pakalpojumi, tūrisms, sporta nodarbības un izklaide. Runājot par citām nozarēm, kas varētu tikt negatīvi ietekmētas, vīrusam turpinot izplatīties, iestāde norāda, ka nozaru saraksts var paplašināties, papildinoties ar tām, kas piegādā izejvielas/ preces vai sniedz pakalpojumus infekcijas skartajās teritorijās, piemēram, transporta nozare.
Var lūgt samaksāt aprēķinātos nodokļus pa daļām atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".
VID vērš attiecīgo nozaru uzmanību par normatīvajos aktos jau tagad pieejamajām iespējām situācijās, ja rodas uzņēmējdarbības sarežģījumi un tādējādi arī problēmas ar savlaicīgu nodokļu nomaksu. VID aicina uzņēmumus jau par 2020. gada marta mēnesī iesniegtajās deklarācijās aprēķinātajām nodokļu summām vērsties ar iesniegumu VID un lūgt samaksāt aprēķinātos nodokļus pa daļām atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām". Savukārt par jebkāda cita veida atvieglojumiem, īpašiem režīmiem un tamlīdzīgi var lemt tikai likumdevējs, ne VID.
VID kontaktējoties ar komersantiem un profesionālajām asociācijām, problēmas šajās nozarēs ir apzinājis, tomēr to viedokļi par ekonomiskās problēmas mērogu šobrīd ir atšķirīgi; turklāt nav arī pieejami statistiskas dati, kas raksturotu zaudējumu mērogu.
Saspringst banku sektors
"Covid-19" izplatība skar arvien vairāk iedzīvotāju, ietekmējot uzņēmējdarbību un ekonomiku, kas var atstāt ietekmi arī uz finanšu sektoru. Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 12. martā, paziņoja par vairākiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tās tieši uzraudzītās bankas var turpināt pildīt savu lomu, finansējot reālo ekonomiku, jo kļūst acīmredzama koronavīrusa ekonomiskā ietekme. ECB tostarp palielināja obligāciju uzpirkšanas programmu šim gadam par 120 miljardiem eiro, tāpat atlikti ES mēroga stresa testi uz 2021. gadu.
""Covid-19" ietekme uz uzņēmējdarbību jau ir jūtama, taču tās patiesos apmērus un ietekmi uz katras konkrētas valsts finanšu sektoru pašlaik ir grūti prognozēt. Taču Eiropas un arī Latvijas īstenotā pieeja regulējošo prasību piemērošanā bankām ir nodrošinājusi atbilstošas kapitāla un likviditātes rezerves, kas tieši šādās situācijās kalpos kā drošības spilvens. Papildu tam FKTK nodrošinās individuālu un elastīgu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības pieeju, lai pēc iespējas mazinātu "Covid-19" radīto seku negatīvu ietekmi uz finanšu sektoru," apgalvo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.
Jau īsteno pasākumus
Uzņēmēju pārstāvji ir informējuši par pasākumiem, kurus jau šobrīd īsteno ražošanas procesa nodrošināšanai. Nozaru asociācijas un daļa uzņēmumu, ja vien to pieļauj darba specifika, jau šobrīd ir izvēlējušies vai pauduši gatavību strādāt attālināti, tāpat uzņēmumi ir maksimāli ierobežojuši masu pasākumus un dalību tajos, kā arī komandējumus un ārvalstu vizītes. Ņemot vērā sarežģījumus ar izejvielu piegādēm un eksporta tirgiem, atsevišķi uzņēmumi ir samazinājuši darba laiku vai ražošanas apjomus, iespēju robežās izvēloties saglabāt esošos nodarbinātos, teic Ekonomikas ministrijā.
Tāpat uzņēmēji galvenokārt norādīja uz vairākiem nepieciešamajiem pasākumiem no valsts puses – pārskatīt slimības lapu piešķiršanas mehānismu, paredzēt nodokļu brīvdienas vai nodokļu maksājumu sadalīšanu, paredzēt atbalsta pasākumus apgrozāmo līdzekļu un finanšu pieejamības nodrošināšanai, kredītbrīvdienām, eksportspējas saglabāšanai, izvērtēt atbalstu "Covid-19" eksprestestu veikšanai to nozaru un uzņēmumu darbiniekiem, kuru dīkstāve būtiski ietekmē pārējo nozaru darbību (transports un loģistika), uz laiku pārskatīt kontroļu un atskaišu iesniegšanas grafiku, jo tas kavē akūto problēmu risināšanu un rada nesamērīgu administratīvo slogu.
