Veicot cenu novērošanu nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aprēķināja vidējās cenas plaša patēriņa pārtikas precēm. Covid-19 kopumā cenu kāpumu nav rosinājis, izņemot augļu un dārzeņu grupu, kurā pieaugušas cenas gan kivi un citroniem, gan burkāniem un gurķiem, arī sēnēm ir cenu kāpums, portālu "Delfi" informēja LTA.
Asociācija norāda, ka 20 gadu laikā visiem produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās. Ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē pārtika kļuvusi dārgāka vidēji par 2,6% gadā. Latvijā lielākie cenu lēcieni bija 2008. un 2012. gadā, kas sakrita ar krīzes periodu, bet pēc tam cenas pamazām stabilizējās ar lejupejošu tendenci.
Ārkārtējās situācijas ietekmē nav vērojamas lielas cenu svārstības un saglabājās iepriekšējā tendence ar minimālām cenu svārstībām. Daļa no tām attiecas uz produktu sezonalitāti.
Kopumā par 2020. gadu iepriekšējās globālās prognozes liecināja par pārtikas cenas palielināšanos no 1,5% līdz 2,5%. Paredzams, ka piena produktu cenas pieaugs no 1,5% līdz 2,5%, dārzeņu cenas - līdz 1%, svaigu augļu cenas no 1% līdz 2%, graudaugu un maizes izstrādājumu cenas no 2% līdz 3%, liellopu un teļa gaļas cenas no robežās līdz 1%, mājputnu cenas cenas pieaugs par 0,5% līdz 1,5%, bet cūkgaļas cenas - par 1,5% un 2,5%.
Piena produktu grupā salīdzinot vidējās cenas gada sākumā ar aprīli, lielas svārstības nav vērojamas. Par četriem centiem lētāks kļuvis piens, dārgāks kļuvis kefīrs un biezpiens attiecīgi par 0,16 litrs kefīra un par vienu eiro kilograms biezpiena. Nedaudz kāpusi cena sviestam, bet siers kļuvis lētāks.
Gaļas produktiem salīdzinot, vistas gaļas cena par vienu kilogramu gada sākumā maksāja vidēji 2,63 eiro, aprīlī augusi līdz 3,89 eiro. Cenas mainījušās uz augšu arī gaļas pārstrādes produktiem – par 40 centiem doktordesai, ievērojami vairāk sardelēm - no 4,87 uz 6,10 eiro par kilogramu.
Olām (M, 10 gab.) vidējā cena kritusies par dažiem centiem. Savukārt majonēzes cena palikusi praktiski nemainīga – 0,73 eiro par 250 gramu paciņu, kā tas bija vērojams arī iepriekšējā cenu monitoringa periodā.
Labības izstrādājumiem vērojams vidējās cenas kāpums. Vislielākais kāpums auzu pārslām panikas laikā "populārajiem" griķiem un rīsiem. Par 500 g auzu pārslu paciņu vidēji jāmaksā 1,11 eiro, (iepriekš 0,88 centi), griķiem kāpums par 16 centiem kilogramā (cenas pieaugums bija arī iepriekšējā periodā, kas nav saistāms ar ārkārtējās situācijas izraisītajām sekām), rīsiem – par 24 centiem. Par 3-4 centiem dārgāki kļuvuši kviešu milti, makaroni un manna. Toties pelēkiem zirņiem cena samazinājusies par vairāk kā desmit procentiem.
Minimāls cenu kāpums atbilstīgi sezonalitātei ir āboliem (no 0,83 eiro par vienu kilogramu uz 0,88 centiem), lielāks bumbieriem (no 1,42 uz 1,64 par kilogramu). Lielākais kāpums šai periodā ir kivi (+30%) un citam krīzes laika populāram produktam – citronam (+60%).
Salīdzinoši liels vidējās cenas pieaugums ir šampinjoniem – no 2,19 uz 2,81 eiro, kuru iepriekšējā gada vidējā cena svārstījās ap 1,50 eiro. Nelielas vidējās cenas svārstības ir dārzeņiem - par 1 kilogramu kartupeļu, kāpostu un sīpolu jāmaksā aptuveni tāpat kā iepriekš. Dārgāki kļuvuši tikai burkāni, to cena augusi vidēji par 0,20 centiem par vienu kilogramu.
Saulespuķu eļļas cena par vienu litru saglabājusies nemainīga kopš gada sākuma 2,47 eiro. Pavisam nedaudz palielinājusies vidējā cena rapšu eļļai - no 2,29 uz 2,37 eiro.
Būtiski lētāka ir kļuvusi kafija ar cukuru un pienu: cena maltai kafijai par 1 kilogramu nokritusies par nepilniem pieciem eiro, cukuram – par diviem centiem, pienam – četriem centiem. Vairāk jāmaksā par tēju (iepakojums ar 20 tējas maisiņiem) – kāpums no 1,67 uz 1,84 eiro.
Dzeramajam ūdenim vidējās cenas nav mainījušās, toties lētākas kļuvušas sulas – atkarībā no veida par 1-21 centu litrā, toties par desmit centiem litrā dārgāks kļuvis litrs "Coca-Cola". Savukārt "Rīgas šampanietis" piedzīvojis piecu centu kritumu par pudeli, norāda LTA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
