2011.gads bija pirmais gads, kad pēc lejupslīdes divu gadu garumā laikā - 2009. un 2010.gadā, atkal sāka augt mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi. Tie 2011.gadā faktiskajās cenās palielinājās par 6,8% un sasniedza 213 latus uz mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 13 latiem vairāk, nekā 2010.gadā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) informācija.
Mājsaimniecības rīcībā esošo ienākums pieaugums salīdzināmās cenās (ņemot vērā inflāciju) bija mērāms 2,3% apjomā.
2011.gadā rīcībā esošie ienākumi straujāk pieauga laukos: pilsētās - par 5,6%, laukos - par 10%.
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi Latvijas statistiskajos reģionos, pilsētās un laukos
(Ls vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī) (CSP dati)
2011.gadā, palielinoties ienākumiem un sarūkot sociālo transfertu apjomiem, ir mainījusies iedzīvotāju ienākumu struktūra.
Galvenais ienākumu pieaugumu ietekmējošais faktors 2011.gadā bija darba samaksas kāpums, tomēr nesasniedzot 2007.-2008.gadu līmeni. Ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji pieauguši par 10%.
2011.gadā pieauga pašnodarbināto ienākumi (par 45%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli), sasniedzot vēsturiski augstāko lielumu kopš apsekojuma uzsākšanas 2004.gadā.
Mājsaimniecību ienākumus ietekmēja sociālo transfertu apjomu sarukums. Tie 2011.gadā saruka par 5,7%, bet trūcīgākās mājsaimniecību ienākumos sociālie transferti nav samazinājušies, bet ir pieauguši. Tas liecina par visumā mērķtiecīgu sociālās palīdzības sniegšanu tieši vistrūcīgākajiem.
Pamanāms ienākumu kāpums mājsaimniecībām nenotika vien sociālo transfertu izmaksu pieauguma rezultātā, bet arī pašu mājsaimniecību ekonomisko aktivitāšu (algotais darbs un pašnodarbinātība) rezultātā. Ienākumu no algotā darba un pašnodarbinātības trūcīgākajām mājsaimniecībām 2011.gadā nodrošināja lielāku daļu no to rīcībā esošo ienākumu pieauguma.
Zemākais ienākumu pieaugums bija lielam skaitam pensionāru mājsaimniecību. Tas ir izskaidrojams ar to, ka izmaksāto vecuma pensiju apmērs 2011.gadā pieauga tikai par 1,3%.
2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu ir pieaudzis Džini koeficients - no 35,4% 2010.gadā līdz 36,0% 2011.gadā, savukārt kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu palika nemainīgs un bija vienāds ar 6,6.
CSP norāda, ka šāda situācija ir izskaidrojama ar to, ka mājsaimniecībās, kuru rīcībā esošie ienākumi ir viszemākie (1.kvintile) un visaugstākie (5.kvintile), ienākumu pieaugums 2011.gadā (procentos) bija aptuveni vienāds (attiecīgi 9% un 10%), savukārt pārējām kvintilēm pieskaitāmajās mājsaimniecībās ienākumu pieaugums 2011.gadā bija 1% līdz 4% robežās.
Iegūto mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir „Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)" apsekojums.
Tajā 2012.gadā tika aptaujāti 6500 mājsaimniecību un tika intervēti 13 tūkstoši 16 gadus vecu un vecāku respondentu.
Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2011.gadu. 2012. gada ienākumu dati tiks apkopoti EU-SILC 2013.gada apsekojumā, kurš sāksies šā gada martā un ilgs līdz jūnija beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
