Dabas kataklizmu nodarīto zaudējumu segšana no valdības budžeta nav labākais ceļš kā ieguldīt naudu, pauž Vējonis
Foto: LETA

Dabas kataklizmu rezultātā nodarīto zaudējumu segšana no valdības budžeta nav labākais ceļš kā ieguldīt naudu, komentējot iespējamo palīdzību lauksaimniekiem saistībā ar ilgstošo sausumu pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš skaidroja, ka šis gads neapšaubāmi ir atšķirīgs no citiem gadiem un Latviju tiešām skāris liels sausums, tomēr to, vai izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jāizvērtē Zemkopības ministrijai (ZM), bet pēc tam lēmums jāpieņem valdībai. "Jautājums, ja ārkārtas situācija tiek izsludināta, kādu labumu tas var dot zemniekiem," vaicāja Vējonis.

Viņš atkārtoti norādīja, ka atbalsta apdrošināšanas ieviešanu, uzsverot, ka valdībai, kurai vienīgais instruments ir finansējums, kas ir budžetā, regulāri novirzīt naudu situācijās, kad dabas kataklizmu rezultātā nodarīti kādi zaudējumi, nav tas labākais ceļš kā ieguldīt naudu.

"Katram saimniekam ir jārīkojas ar savu īpašumu atbildīgi un apdrošināšana ir atbildīga rīcība. Cilvēki apdrošina dzīvības, ēkas, automašīnas, tādēļ apdrošināt sējumus un lauksaimniecības zemes būtu pareizas darbības virziens. Par to ir jādiskutē, kādas tās ir izmaksas un gala lēmums jāpieņem valdībai," sacīja Valsts prezidents.

Kučinskis iepriekš norādījis, ka, pirms lemt par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, nepieciešami zaudējumu aprēķini.

Premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vēl nav vērsies pie Ministru prezidenta ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

"Pirms lemt par tālāko rīcību, nepieciešama informācija par reālo situāciju lauksaimniecībā, nepieciešamo kompensācijas apmēru un kādi kopumā ir ekonomiskie aprēķini," pauda Vaivars.

Jau ziņots, ka ilgstošā sausuma dēļ ārkārtas situāciju lauksaimniecībā lūdz izsludināt Ventspils, Kuldīgas, Kandavas, Saldus un citos novados. Pašvaldībās ar iesniegumiem vērsušies daudzi lauksaimnieki, norādot, ka kopš maija sākuma laikapstākļi bijuši lauksaimniekiem īpaši nelabvēlīgi - maija otrajā un trešajā, kā arī jūnija pirmajā dekādē nokrišņi nav novēroti nemaz vai bijuši minimāli, kā rezultātā no pārmērīga sausuma cietušas būtiskas lauksaimniecības zemju un kultūraugu platības.

Source

LETA

Tags

Jānis Dūklavs Kandava Kuldīga Raimonds Vējonis Saldus Zemkopības ministrija Valsts prezidents Ventspils
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form