Darba grupai, kas vērtē Baltijas jūras gāzes cauruļvada projekta īstenotāja "Nord Stream" pieteikumu pētījuma veikšanai Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā saistībā ar iespējamo papildu cauruļvadu izbūvi, varētu būt nepieciešams ne mazāk kā pusgads, šādu vērtējumu biznesa portālam "Nozare.lv" sniedza Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Viņš neatklāja, kādas institūcijas darba grupā ir pārstāvētas, norādot, ka šai informācijai ir "piešķirts statuss", proti, tā ir ierobežotas pieejamības.
Pūce skaidroja, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē ir iesniegts piedāvājums celt ļoti sarežģītu inženiertehnisku būvi jūrā, turklāt situācijā, kad Latvijas jūras dibens ir tikai daļēji tehniski izpētīts. Pēc viņa teiktā, pirms vispār varēs sniegt kādu atbildi "Nord Stream", ir jāatrisina ļoti daudz tehnisku jautājumu. Darba grupas uzdevums esot tehniski noskaidrot visas procedūras un visas iespējas, jo Latvijā nav noteiktas pat procedūras šādām būvēm.
Vaicāts, vai ar tehnisko jautājumu risināšanu nodarbosies kādas specifiskas aģentūras vai institūcijas, Pūce norādīja vien to, ka valstī ir institūcijas, kurām ir noteikta kompetence jūras telpiskajā plānošanā.
Pēc viņa teiktā, politiski būs arī jāizlemj, vai pēc būtības piekrītam tam, ka Latvijas jūras ūdeņos būvē cauruļvadus. EM valsts sekretārs vērtēja, ka tehniskie un politiskie jautājumi virzīsies paralēli.
Jau ziņots, ka "Nord Stream" vērtē iespēju paplašināt esošo projektu, izbūvējot vienu vai divus papildu cauruļvadus. Ja akcionāri nolems sākt nākamo projekta posmu, viena no galvenajām aktivitātēm būs pētījuma veikšana, līdz ar to "Nord Stream" savlaicīgi iesniedzis pieteikumus šādai darbībai. Līdzīgu pieteikumu saņēmusi arī Igaunija.
Ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā darba grupa patlaban izvērtē saņemto vēstuli, Latvijas un starptautiskos normatīvos aktus, kā arī visus citus ar potenciālās izpētes veikšanu saistītos faktus un apstākļus, iepriekš informēja EM. "Nord Stream" pētījuma laikā vēlas veikt teritorijas izpēti, noteikt projekta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izvērtēt Baltijas jūras Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas piemērotību cauruļvadu potenciālajai izbūvei. Uzņēmums ir izstrādājis izpētes plānu, kurā ietverta gan nepieciešamās teritorijas izpēte, gan līdzekļi un iekārtas, ar kādām iespējams to realizēt.
Gāzesvada projekta lielākais akcionārs ir Krievijas uzņēmums "Gazprom" ar 51% akciju. Vācijas enerģētikas kompānijām "Wintershall Holding GmbH" un "E.ON Ruhrgas AG" pieder pa 15,5% akciju katram, bet Nīderlandes valsts uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" un Francijas enerģētikas uzņēmumam "GDF SUEZ S.A." katram pieder 9% akciju.