Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, sieviešu īpatsvars, kuru darba samaksa ir mazāka par 50 latiem, Latvijā 1,5 reizes pārsniedz vīriešu īpatsvaru. Savukārt vīriešu īpatsvars, kuriem darba samaksa ir lielāka par 200 latiem, gandrīz 2 reizes pārsniedz sieviešu īpatsvaru.
Sieviešu īpatsvars, kurām darba samaksa savlaicīgi netika izmakstāta, 9 reizes pārsniedz vīriešu īpatsvaru.

Sabiedriskajā sektorā darba samaksa 80–120 latu robežās ir 46,3% no visiem algotu darbu strādājošiem, bet privātajā sektorā — 51,6%.

Statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka tikai 8,5% no darba ņēmēju kopskaita aprēķinātā darba samaksa ir lielāka par 200 latiem.

13% algotu darbu strādājošo darba samaksa nepārsniedza 50 latu, 25,9% — darba samaksa bija 50 līdz 80 latu, 28,1% no daba ņēmēju kopskaita aprēķināta darba samaksa 80 līdz 120 latu apjomā, bet 24% saņēma 120 līdz 200 latu.

Savukārt 0,5% darba ņēmēju dažādu iemeslu dēļ darba samaksu nebija savlaicīgi saņēmuši.

Privātajā sektorā nodarbināto skaits, kuriem darba samaksa savlaicīgi netika izmaksāta, salīdzinot ar sabiedrisko sektoru, ir lielāka — attiecīgi 0,5% un 0,4%.

Latvijas darbaspēka izlases apsekojumu iedzīvotāju mājsaimniecībās Centrālā statistikas pārvalde veica šā gada maijā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 47 tūkstošiem cilvēku jeb 4,7% no nodarbināto kopskaita ir papilddarbs. “Taču, iespējams, ka to skaits ir lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti,” atzīst pārvaldē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!