Ministru Kabineta sēdē otrdien tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, paredzot, ka Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.
Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā "Jūra 2030" būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.
"Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Tiesa gan, MK sēdes laikā vairāki tās dalībnieki, tostarp, premjerministrs Krišjānis Kariņš, pauda bažas, vai cilvēki "no malas" sapratīs vēstījumu, jo sēdes laika tas izklausījās pārāk sarežģīts, taču, ņemot vērā, ka darbs vēl turpināsies, kopumā stratēģijas izveide tika vērtēta pozitīvi.
Misija "Jūra 2030" tika izvēlēta plašā sadarbības procesā, iesaistot sabiedrības pārstāvjus, ārvalstīs dzīvojošos latviešus, nozaru un valsts pārvaldes līderus. Valsts tēla iniciatīvas grupā iesaistījās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Ar misiju "Jūra 2030" Latvija starptautiski iestājas par tīra ūdens pieejamību katram pasaules iedzīvotājam. Tā ir ziņa, ko vēlamies nodot pasaulei. To iespējams sasniegt, attīstot jaunu ekonomiku, kas atjauno dabisku tīra ūdens aprites sistēmu. Lai īstenotu tīra ūdens misiju, jaunā ekonomika un pārvaldes modelis tiks veidots lokāli – Baltijas jūras reģionā. Šāda pieeja palīdzēs radīt priekšnoteikumus, lai nodrošinātu iespēju attīrīt piesārņotāko un apdraudētāko jūru pasaulē.
"Valsts tēls ir tas, ko mēs darām, tādēļ šoreiz vēlamies Latvijas stāstu veidot uz konkrētu piemēru bāzes. Tie palīdzēs uzskatāmi parādīt, kā ar savu rīcību un dažādām iniciatīvām varam piedāvāt risinājumus, kuri palīdz ne tikai mums pašiem, bet risina arī globāli nozīmīgus jautājumus. Lai pasaule mūs sadzirdētu, primāri ir jādomā par to, ko mēs varam dot citiem un kur mēs varam būt piemērs. Viena no mūsu priekšrocībām ir tā, ka spējam paveikt sarežģītas lietas ātri un kvalitatīvi, pieņemt dažādus izaicinājumus un kļūt par inovāciju platformu. Domājot globāli, rīkosimies lokāli, dodot iespēju jaunam izrāvienam Latvijas uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka misija "Jūra 2030" ir kopīgs izaicinājums, kurš iet kopsolī gan ar ES Zaļo kursu, gan Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijas plānu.
Iestājoties par visiem svarīgu izaicinājumu risināšanu, valsts tēla veidošanā ir iesaistīta ne tikai valsts pārvalde, bet arī nozaru līderi, uzņēmēji, sociālie partneri un plašs sadarbības partneru loks ārpus mūsu valsts robežām, tostarp ārvalstīs dzīvojošie tautieši. Ar misijas starpniecību darbs pie vienota valsts tēla izstrādes kļūs par rīcībpolitikas virzienu, kam sekojam ilgtermiņā.
Lai misija realizētos, jāizstrādā efektīvs pārvaldības modelis jeb navigācijas centrs, ilgtermiņa ieguldījumu instrumenti un platforma dažādu jaunu iniciatīvu attīstībai. Ilgtermiņa ieguldījumu instrumentu izstrādē plānots piesaistīt Latvijas un starptautiskos pensiju fondus, kuri ir gatavi ieguldīt projektos ar atmaksāšanās laiku vairākās desmitgadēs.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktie pētījumi liecina, ka pasaulē investīciju apjoms zilajā jeb ilgtspējas ekonomikā katru gadu pieaug, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā tas dubultosies, pārsniedzot ieguldījumus tradicionālajās uzņēmējdarbības formās par 400 miljardiem eiro. Mums jābūt gataviem piedalīties jaunās pasaules ekonomikas veidošanā, uzņemoties iniciatīvu un līderību.
Darbu pie vienota valsts tēla izstrādes LIAA uzsāka 2020. gada nogalē, bet 2021. gada jūnijā LIAA struktūrā iekļāvās arī Latvijas institūts, tādā veidā konsolidējot valsts pārvaldes institūcijas vienotu mērķu sasniegšanai. Valsts tēla saturs tiek balstīts atziņās no 116 viedokļu līderu dizaina domāšanas procesa darba, kurā tika definētas mūsu kopīgās vērtības, ka esam dažādu pasauļu savienotāji, gatavi jauniem izaicinājumiem un esam arī radošu izmēģinājumu platforma. Trīs gadu periodā, investējot valsts tēla veidošanas kampaņā 4 miljonus eiro, plānots papildus jau esošajam investīciju plānam piesaistīt 128 miljonus eiro un izveidot 4500 jaunas darba vietas.
