Inspekcija skaidro, ka Regula un Fizisko personu datu apstrādes likums, kas Latvijā ir spēkā no 2018. gada 5. jūlija, pieļauj atsevišķas atkāpes no vispārīgā datu aizsardzības ietvara, tā, piemēram, Fizisko personu datu apstrādes likuma 29. pants nosaka, ka, ja dati tiek apstrādāti statistikas nolūkos, netiek piemērotas atsevišķas datu subjektu tiesības. Inspekcija vērš uzmanību, ka arī pašā Regulā ir noteikti izņēmumi attiecībā uz datu apstrādi statistikas nolūkiem, piemēram attiecībā uz Regulas 5 .pantā noteiktajiem principiem, tiesisko pamatu un citi. Papildus iepriekš minētajam Regulas 156. apsvērums skaidro, ka uz personas datu apstrādi statistikas nolūkos būtu, ievērojot šo regulu, jāattiecina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Ar minētajām garantijām būtu jānodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu datu minimizēšanas principu. Personas datu turpmāka apstrāde statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību sasniegt minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija) [..].
Inspekcija informē, ka atbilstoši Statistikas likuma 1. panta 4. punkta definīcijai statistika ir informācija, kas raksturo statistisko vienību kopumu vai procesu. Ņemot vērā šo definīciju secināms, ka statistikai kā galaproduktam nav jābūt attiecināmai uz konkrētu identificētu vai identificējamu personu. Vienlaikus Statistikas likuma 17. pantā ir norādīts pienākums, statistiku organizējot, ievērot datu apstrādes un statistikas konfidencialitāti. Tāpat Statistikas likuma 5. pantā ir norādīti oficiālās statistikas nodrošināšanas mērķi un oficiālās statistikas kritēriji, līdz ar to oficiālās statistikas veidotāji statistikas veidošanas vajadzībām var iegūt tādu informāciju, kas ir nepieciešama Statistikas likuma 5. pantā norādīto mērķu sasniegšanai.
Inspekcija ņem vērā, ka attiecīgo tehnisko un organizatorisko pasākumu ieviešanā ir jāņem vērā arī tehnoloģiju attīstības perspektīvas (piemēram, saprātīgs aizsardzības pasākums ņemot vērā vidējam lietotājam pieejamu skaitļošanas jaudu 1995. gadā vairāk nebūtu uzskatāms par saprātīgu 2019. gadā). Līdz ar to, statistiskās informācijas radītājam ir pienākums, informāciju radot, ņemt vērā arī tehnoloģijas attīstības tendences, lai nodrošinātu statistiskās informācijas anonimitāti, arī ievērojot nākotnes tehnoloģiju iespējas.
Inspekcija izprot statistikas nozīmi digitālās ekonomikas attīstībā, tai skaitā, bet ne tikai, sniedzot precīzu informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanā. Tāpat ir saprotams, ka tehnoloģijai attīstoties, lai saglabātu statistikas, kā objektīvas un precīzas informācijas avota lomu, tās nodrošināšanai nepieciešamie dati iegūstami no jauniem līdz šim neapgūtiem avotiem. Mobilo datu tīklu mūsdienās izmanto teju katrs Latvijas iedzīvotājs, līdz ar to šo datu apstrāde arī statistikas nolūkiem skars visus Latvijas iedzīvotājus. Lai šāda mūsu personas datu apstrāde būtu atbilstoša Regulā noteiktajam, ir nepieciešams nodrošināt, pirmkārt, to, ka šie dati paliks tikai par statistikas datiem (proti, tos nebūs iespējams atkal attiecināt uz identificētu vai identificējamu fizisku personu), otrkārt, ņemot vērā datu apstrādes apjomu apstrādē iesaistītajām personām ir nepieciešams nodrošināt augstākos standartus tehniskajiem un organizatoriskajiem personas datu aizsardzības pasākumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Inspekcija informē, ka statistikas izveidē var izmantot personas datus, savukārt izveidota statistika nevar būt attiecināma uz konkrētu identificētu vai identificējamu personu (tā nevar būt personas dati). Inspekcijas rīcībā nav informācijas par mobilo sakaru operatoru datu izmantošanas kārtību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Inspekcija var piekrist viedoklim par datu izmantošanu oficiālās statistikas vajadzībām, kurā norādīts, ka "Daudzus gadu desmitus Eiropas statistikas sistēmai ir uzticēts uzdevums informēt Eiropas Savienības politiku ar pareizu un objektīvu statistiku. Veicot šo uzdevumu, tā ir rādījusi izcilu sniegumu, pildot uzticamas iestādes lomu trīs pamattiesību krustcelēs: datu aizsardzība (personas tiesības uz privāto dzīvi), informācijas brīvība (personas tiesības piekļūt informācijai pārredzamā veidā) un oficiālo statistiku (personas tiesības dzīvot informētā sabiedrībā). Nodrošinot kopīgus Eiropas Savienības noteikumus par piekļuvi privātiem datiem statistikas vajadzībām, Eiropas Statistikas sistēma varēs veiksmīgi turpināt pildīt savu lomu pašreizējos sarežģītajos laikos."1 Līdz ar to, Inspekcijas skatījumā noteiktu pienākumu noteikšana normatīvajos aktos (piemēram, Ministru Kabineta noteikumos), ja normatīvo aktu pieņemšanas procesā tiek ievērots Regulas 23. pantā noteiktais par samērīguma novērtējumu, palīdz nodrošināt būtisku sabiedrības interešu sasniegšanu (objektīvākas oficiālās statistikas izveidei), vienlaikus nosakot skaidrāku ietvaru datu aizsardzībai veicamajiem pasākumiem.
