'De facto': 'Latvijas tilti' maksās 77,4 tūkstošus eiro sodu par kukuļošanu Lietuvā  (51)

Šī ir pirmā līdz spriedumam nonākusī lieta, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām vērsties pret pārrobežu kukuļošanu, jo pirms sešiem gadiem Latvija pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa novembra beigās pieņēma lēmumu lietā, kurā "Latvijas tilti" tika vainoti par kukuļošanu Lietuvā, ko uzņēmuma interesēs īstenoja tā pārstāvis – apstiprināt starp prokurori un akciju sabiedrības "Latvijas tilti" pārstāvi 27. novembrī noslēgto vienošanos; piemērot AS "Latvijas tilti" piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņu 180 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 77 400 eiro; atcelt arestu AS "Latvijas tilti" naudas līdzekļiem.

"Latvijas tiltu" bijušo valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu Lietuvā tiesā par to, ka viņš Klaipēdas ostas amatpersonai Gediminam Zumaram nodeva dārgu rokaspulksteni un konjaka kastē noslēptus piecus tūkstošus eiro. Tas notika 2016. gadā, kad "Latvijas tilti", kas bija uzvarējuši Klaipēdas ostas direkcijas organizētajos iepirkuma konkursos, īstenoja tur vairākus būvdarbu projektus. 2016. gada jūnijā Lietuvā tikai aizturēti Kamkalovs un Zumars, bet vienlaikus Latvijā KNAB veica kratīšanu vairākās ar LNK holdingu saistītās adresēs.

LNK holdings turpina uzstāt, ka nekādu labumu no kukuļošanas Klaipēdā neguva.

"Paužot viennozīmīgu un stingru nosodījumu darbinieka pretlikumīgajām darbībām, AS "Latvijas Tilti" tomēr neatbalsta izskanējušās paplašinātās interpretācijas (spekulācijas) par it kā notikušu korupciju ar mērķi gūt prettiesisku labumu. Vienošanās ar Latvijas tiesībsargiem turpina demonstrēt uzņēmuma atbildīgās uzvedības politiku un atklātu sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm. Ar nožēlu atzīstot nespēju ietekmēt vēsturiskos notikumus, AS "Latvijas Tilti" izvēlas labprātīgi uzņemties likumā paredzēto atbildību un neiesaistīt valsti dārgā un ilgstošā tiesvedības procesā," raksta "LNK Group" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Domka.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule gan skaidro, ka "Latvijas tilti" jau pirmajā tiesas sēdē ierosināja vienoties par sodu. Savukārt amatpersonu apdāvināšana varētu būt saistīta ar vēlmi panākt lielāku pretimnākšanu būvdarbu projektos, piemēram, termiņu pagarināšanu.

"Latvijas tilti" šobrīd ir iesaistīts vairākos vērienīgos būvdarbu iepirkumos Latvijā. Pilnsabiedrības "Personu apvienība OTC" sastāvā "Latvijas tilti" kopā ar "LNK Industries" un firmu "Binders" šobrīd būvē satiksmes pārvadu pāri dzelzceļam Sarkandaugavā. Šo iepirkumu organizēja un līgumu slēdza Rīgas domes Satiksmes departaments. Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde pirms gada noslēdza līgumu par jauna tilta būvniecību no Tvaika ielas uz Kundziņsalu. Šajā projektā "Latvijas tilti" pieteikti kā apakšuzņēmējs.

"Latvijas tiltiem" piespriestais sods stāsies spēkā tuvāko dienu laikā, jo vēl pastāv teorētiska iespēja, ka uzņēmums ir pa pastu nosūtījis kasācijas sūdzību. Pēc sprieduma spēkā stāšanās "Latvijas tilti" dažus gadus nedrīkstēs piedalīties jaunos publiskajos iepirkumos.

Šī ir pirmā lieta saistībā ar pārrobežu kukuļošanu, kas nonākusi līdz gala rezultātam, atzīst KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule. Viņa uzsver, ka Latvijas uzņēmumiem arī turpmāk jārēķinās, ka tiem var nākties atbildēt gan par pārrobežu, gan vietējo kukuļošanu, kas izdarīta to interesēs – šis gadījums pierāda, ka KNAB tas ir pa spēkam.

"Latvijas tilti" atbildē "de facto" pauda, ka uzņēmumā ir ieviesta un aktīvi piemērota korupcijas risku mazināšanas politika, kā arī regulāri notiek apmācības darbiniekiem par pretkorupcijas nostādņu piemērošanu un ievērošanu. LNK koncerna uzņēmumi un Milovu ģimenes pārstāvji gan figurē arī citās KNAB izmeklētās lietās. Tā dēvētās būvnieku karteļa lietas ietvaros birojā tika nopratināts Artjoms Milovs. Savukārt "Latvijas tiltu" bijušajam valdes loceklim Andrejam Bočkarjovam jāsēž uz apsūdzēto sola Salu tilta lietā, kur viņš līdz ar vairākiem "LNK Industries" darbiniekiem tiek apsūdzēts par dokumentu viltošanu nolūkā izvairīties no būvtermiņu pārkāpšanas.