'Delfi' reportāža: Latvijas tautsaimniecības 'gaišā puse' – kokrūpniecība
Foto: DELFI

Jau aizvadītā gada izskaņā, salīdzinot 2008. gada un 2009. gada tendences, statistika liecināja, ka eksporta apjomi kokrūpniecībā pieauguši par ceturto daļu. Toreiz Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atzina, ka, no vienas puses, ir pamats būt optimistam, ka arī šogad kokrūpniecībā progress turpināsies, taču, no otras puses, aicināja saglabāt piesardzību.

Foto galerija

Šobrīd, kad pagājis vairāk nekā pusgads kopš Klausa atzinuma, kokrūpnieki, vismaz lielāku uzņēmumu vadītāji un pārstāvji, uz patlaban nozarē notiekošo skatās diezgan vai pat ļoti optimistiski. 2008. gada otrajā pusē piedzīvotais kritums ir pārvarēts un turpinās pagājušajā gadā aizsācies ražošanas un eksporta kāpums.

Vienlaikus uzņēmēji jau kaldina nākotnes plānus un nekautrējas atzīmēt savas nozares būtisko lomu un ieguldījumu kopējā valsts ekonomikā.

Krīze pārvarēta

Nozares lielo uzņēmumu vadītāji un pārstāvji, ja vispār lieto vārdu "krīze", tad vien norādot, ka kritums, kas piedzīvots 2008. gada otrajā pusē un, iespējams, pagājušā gada sākumā, ir pārvarēts. SIA "Arbo" valdes locekle Brigita Ķirule - Vīksne, vaicāta par to, kā krīze pārvarēta, atbild: "Strādājām." SIA "Arbo" uzsvaru licis uz eksportu, un celtniecības bums Latvijā tam gājis salīdzinoši secen. Attiecīgi mazāka ietekme bijusi arī krīzei pašu mājās.

Savukārt viens no SIA "Krauzers" īpašniekiem Andis Araks skaidro, ka krīzē būtiski palīdzēja iepriekš iedibinātā ilgtermiņa sadarbība. Nozīmīgu ieguldījumu deva arī valdības pieņemtais lēmums palielināt cirsmu platību valsts mežos. SIA "Krauzers" piedalās valsts izsludinātajos pakalpojumu sniedzēju konkursos, līdz ar to šāds valdības lēmums bija labvēlīgs. Tāpat nozīmīgu lomu spēlēja agrāk gūtie ilgtermiņa sadarbības partneri gan Latvijā, gan ārzemēs. Tā kā jau iepriekš bija iegūta to uzticība, krīze pārdzīvota salīdzinoši mierīgi.

Krīze bija labs laiks, jo tā lika pārskatīt uzņēmuma izdevumus. Piemēram, saprasts, ka ieguldīt pamatlīdzekļus transporta uzturēšanā nav ekonomiski pamatots solis.

Foto galerija

Tāpat pārskatītas algas un štati.

Araks akcentē, ka aptuveni puse no zāģētavām grūtības nepārdzīvoja. Līdzīgu iezīmi atzīst SIA "Latsin" loģistikas daļas vadītājs Māris Osis. Kamēr lielie uzņēmumi valsts ekonomisko krīzi, pieprasījuma pēc kokmateriāliem un tā izstrādājumiem globālajā tirgū, kā arī būvniecības sfēras sarukumu ārvalstīs pārlaida samērā mierīgi, tikmēr mazajiem uzņēmumiem tas bija grūts laiks, dažiem pat neizturams. Daudz nelielu zāģētavu bankrotēja. Tās bija iepirkušas materiālu par "labo laiku" augstajām cenām, bet vēlāk, mazinoties pieprasījumam, dārgo galaproduktu vairs nespēja pārdot.

Arī SIA "Latsin", kurā patlaban strādā 162 cilvēki, krīzes laikā apsvēris iespēju visus darbiniekus laist mēnesi ilgā bezalgas atvaļinājumā. SIA "Kurekss" to pat izdarīja, tomēr būtiska nozīme bija arī uzkrāto rezervju izmantošanai, stāsta SIA "Kurekss" vadītājs Jānis Apsītis.

Tagad gan skatījums ir optimistisks. "Mūsu nozarē krīze šajā brīdī ir beigusies (..) Pieprasījums ir lielāks nekā spējam izpildīt. Pieprasījumu ir ļoti daudz," stāsta Apsītis, piebilstot, ka uzņēmuma dzīvotspēja balstās uz eksportu un Latvijas uzņēmumi ir konkurētspējīgi ar citvalstu. To, ka nozare balstās uz eksportu, atzīst teju visi uzņēmēji. Vismaz 70% no uzņēmuma apgrozījuma ir jābalstās uz eksportu, norāda Araks.

Viņš apstiprina Apsīša teikto, ka patlaban pieprasījums ir tik liels, ka to ir grūti apmierināt. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur patlaban kokrūpniecībā ir vērojama liela aktivitāte. Kad darbs savus agrākos apjomus atgūs arī citās valstīs, konkurence palielināsies, paredz Araks. Viņš piebilst, ka šis gads ir ļoti labvēlīgs apaļkoku tirgošanai, jo valsts mežos papildus pieejami ciršanai ir divi miljoni kubikmetru koksnes. Turpmākajos gados tā vairs nebūs.

Nedaudz plānāk gan nākotnē varētu klāties mazajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas saistīti ar kokapstrādes nozari. Osis stāsta, ka līdz ar mazāku valsts mežu nonākšanu izsolēs uzņēmumi, kuru rīcībā ir, piemēram, viens traktors, var sagaidīt jaunas grūtības. Tiesa, daudz kas būs atkarīgs no tā, vai savus mežus aktīvāk izmantos privātie īpašnieki. Ja tā notiks, mazie pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus varēs piedāvāt tiem. Viens priekšnoteikums privāto mežu īpašnieku lielākai rosībai jau ir: pieaug koksnes cenas, un peļņas nolūkos privāto mežu īpašnieki varētu kļūt darbīgāki.

'Dendrolight' izaicinājums

Atšķirībā no blakus esošā SIA "Arbo" kokapstrādes un stikla apstrādes ceha, SIA "Dendrolight Latvija" 7000 kvadrātmetru lielajā un 10 metrus augstajā telpā pagaidām valda klusums, kaut gan daudzviet gar sienām jau novietota iespaidīga tehnika. Paredzams, ka rosība vēl iekārtojamajā cehā sāksies augustā, bet precīzs datums nav zināms. Tad ar kokapstrādes uzņēmumu SIA "Arbo" saistītais SIA "Dendrolight Latvija"  jaunajā ražotnē ražos abpusēji aplīmētas šūnmateriāla plāksnes, ko var izmantot mēbeļu un pat dzīvojamo māju celtniecībā. Tas būs unikāls materiāls - izturīgs un tā izgatavošanai vajadzēs mazāk koksnes. "Mēs ražojam produktu, no kā var ražot galaproduktu. Mēs netirgojam galaproduktu," saka SIA "Dendrolight Latvija" projektu vadītājs Pēteris Vašuks. Ražotnē strādās 70 cilvēki.

Vašuks smaidot piebilst, ka jaunās iekārtas pilnībā izslēdz "cilvēcisko faktoru". Proti, ražošanu vairs neietekmēs darbinieku kļūdas vai slinkošana, jo arvien lielāka nozīme būs iekārtām, kas liek strādāt atbilstoši savam ritmam. SIA "Dendrolight Latvija" pārstāvis arī rāda austriešu tehnoloģiju izgudrotāja Johana Bergera izveidoto un "Dendrolight" par trim miljoniem eiro (apmēram 2,1 miljons latu) patentēto tehnoloģiju - iekārtu, kam ir izšķiroša nozīme šūnmateriālu plākšņu ražošanā un kas ir ražota tanku rūpnīcā. Vēl kādā citā vietā pagaidām ir liela bedre. "Baseins," smaidot nosaka Vašuks. Virs tā no griestiem vietu ierādīs piecus metrus garam zāģim. Netālu atrodas ēvele, kas minūtē spēj apstrādāt 110 metrus koka. Turpat pie ēkas ierīkots milzu filtrs, kas atsūc skaidas un darbojas tik pamatīgi, ka pilnīgi visu gaisa apjomu ražotnē izdodas apmainīt minūtes laikā.

Vašuks stāsta, ka ražotnē investēti 20 miljoni eiro (14 miljoni latu). Viņš nevēlas precīzi prognozēt, cik ilgā laikā "Dendrolight Latvija" varētu atgūt ieguldīto, tomēr paredz, ka tas varētu notikt septiņu līdz 10 gadu laikā. Konkrētāku laiku grūti pateikt, jo daudz kas atkarīgs, piemēram, no tā, vai globālie mēbeļu ražotāji iesaistīsies masīvkoka šūnu materiāla ražošanā. Vašuks paredz, ka vēl divus gadus "Dendrolight Latvija" nebūs konkurentu, bet vēlāk līdzīgas iekārtas varētu izmantot arī citi uzņēmumi.

Līdzīgi kā citi uzņēmumi arī "Dendrolight Latvija" uzsvaru grasās likt uz eksportu, tomēr "Latvijā arī būs iespējams kaut ko pārdot", piebilst Vašuks. Viņš atgādina, ka uzņēmums varētu eksportēt ap 70 000 kubikmetru produkcijas un tās izstrādājumu gadā. Vēlāk šie apjomi, iespējams, varētu pieaugt līdz 90 000 kubikmetru.

Cer uz stabilāku nodokļu politiku un 'nelegāļu' izskaušanu

Vienlaikus, vaicāti par to, kas vēl nozarē uzlabojams, uzņēmēji min gan visās nozarēs, gan tikai savā aktuālas problēmas. Pie pirmajām nosauc stabilāku nodokļu politiku, kur būtu skaidri norādīti un saprotami mērķi - par ko un kāpēc nodoklis ir nomaksāts un kāds no tā ir ieguvums nozarei un ekonomikai.

Savukārt pie otrajām min nelegāli strādājošo saimniecību darbības izskaušanu. Araks stāsta, ka, piemēram, SIA "Krauzers" jebkurā dienā var ierasties kāda no valsts iestādēm, lai pārbaudītu tās darbību. Turpretim dažādas saimniecības var pat nelegāli algot strādniekus, nelegāli sniegt pakalpojumus, tādējādi nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, taču sekas par to nebūs. Ar šādu problēmu "Krauzers" sastopoties, piemēram, pārdodot malku, kas gan ir tikai viena, turklāt ne galvenā uzņēmuma apakšnozare.

Uz vēl vienu problēmu norāda un priekšlikumu tās risinājumam piedāvā Ķirule - Vīksne. Viņa min gadījumus, kad kāds uzņēmums nonācis grūtībās un ar tiesas lēmumu saņem tiesisko aizsardzību. Tad viņš drīkst neatlīdzināt saviem partneriem daļu parāda, kā arī parāda dzēšanai nosaka termiņu, kas nesaskan ar iepriekš starp uzņēmumiem slēgto līgumu noteikumiem. Tādējādi valsts ar tiesas lēmumu vienu uzņēmumu ir nostādījusi labākā situācijā, nekā otru, norāda Ķirule - Vīksne.

Pēc viņas teiktā, nav visiem līdzekļiem jāpanāk uzņēmuma bankrots, jo tad darījuma partneri zaudētu izredzes saņemt daļu parāda, vienlaikus pieaugot valsts apgādājamo bezdarbnieku skaitam. Ķirule - Vīksne atzīmē, ka uzņēmums, kurš darbojas kā kreditors ir pelnījis līdzīgu attieksmi no valsts un atbalsts šiem uzņēmumiem varētu būt nodokļu samazinājumi zaudējumu apmērā.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form