Viņš norādīja - neskatoties uz to, ka Latvija depozīta sistēmu balsta uz Lietuvas un Igaunijas depozīta sistēmas pieredzi, prioritāri tiek ņemta vērā Latvijas specifika un ilgtspējas stratēģija. Lai to nodrošinātu, Latvijā plānotas apmēram 1300 depozīta iepakojuma saņemšanas vietas, no kurām 500 būs automātiskās, bet 800 manuālās taras pieņemšanas vietas.
Stūrītis piebilda, ka taras nodošanas automātus apņemas nodrošināt "Depozīta iepakojuma operators".
Viņš stāstīja, ka depozīta sistēma ir vienīgais veids, kā sasniegt Eiropas Komisijas vienreiz lietojamās plastmasas direktīvas prasības: 2025. gadā savākt 77% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu, bet 2029.gadā - 99%.
Stūrītis atzīmēja, ka patlaban Latvijā atpakaļ savāktais plastmasas apmērs veido 46%, stikls - 70%, metāls - 55%, savukārt līdz 2030.gadam "Depozīta iepakojuma operators" apņemas sasniegt atpakaļ savāktās plastmasas apmēru 90% līmenī, stiklu - 90% un metālu 80% līmenī.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas dabā visbiežāk sastopamais piesārņojums ir plastmasas izstrādājumi, seko cigarešu izsmēķi.
Stūrītis norādīja, ka "Depozīta iepakojuma operators" ir atvērts sadarbībai ar visiem mazumtirgotājiem, taču aktuāls jautājums ir par iespēju iepakojumu savākšanu nodrošināt pie veikala. Tāpat operators lielu uzmanību pievērsīs tehnoloģiskajam nodrošinājumam, lai tas būtu ar augstu drošības pakāpi.
Viņš izteica cerību, ka nākotnē depozīta sistēmā iedzīvotāji varēs nodot arī tetra pakas un šampūna pudeles.
Savukārt alus ražotāja "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone atzīmēja, ka depozīta sistēma ir vistiešākā ražotāju atbildība.
Viņa uzsvēra, ka sistēmai jābūt uzticamai, efektīvai un caurspīdīgai, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību nākotnē. Sistēmai nedrīkst būt būtiskas ietekmes uz produkta gala cenu veikalu plauktos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka depozīta sistēmas process ir sarežģīts, bet efektīvs, lai nodrošinātu, ka skārdenes, plastmasas un stikla pudeles lielā daudzumā tiek atgrieztas atpakaļ pārstrādē. "Skaidrs, ka efektīvi risinājumi ir nepieciešami, lai mudinātu sabiedrību un depozītu sistēma to veicinās," viņš sacīja.
Savukārt "Eco Baltia grupas" pārstrādes uzņēmuma "PET Baltija" padomes loceklis Māris Simanovičs norādīja, ka līdz ar depozīta iepakojuma pārstrādi Latvijā maksimāli jānodrošina pilna cikla iepakojuma apsaimniekošana, darbavietas, kā arī jānodrošina nomaksāti nodokļi valsts un pašvaldību budžetos.
Viņš pauda, ka depozīta sistēma radīs pozitīvu ietekmi uz citām nozarēm, piemēram, loģistiku, iekārtu un tehnoloģiju rūpniecību un ražošanu. Tāpat depozīta sistēmas ieviešana veicinās inovāciju radīšanu, turpināsies reģionālā attīstība, kā arī būs virzība uz aprites ekonomiku.
Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēmu plānots ieviest 2022. gada 1. februārī.
Kompāniju "Depozīta iepakojuma operators" šogad jūnijā izveidoja Alus un dzērienu iepakojuma savienība. Alus un dzērienu iepakojuma savienības īpašnieki ir AS "Aldaris" (24,98%), "Cēsu alus" (24,09%), SIA "Cido Grupa" (24,09%), AS "Agrofirma Tērvete" (10,4%), SIA "Piebalgas alus" (5,82%), SIA "Bauskas alus" (5,12%), SIA "Simeks" (2,27%), SIA "Mamas D" (1,83%), SIA "Užavas alus" (1,02%) un SIA "Alus nams" (0,4%).
