Depozīta sistēmas izveidei sākotnējās investīcijas lēšamas 30 miljonu eiro apmērā
Foto: LETA

Sākotnēji nepieciešamās investīcijas depozīta sistēmas izveidei patlaban tiek lēstas 30 miljonu eiro apmērā, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie depozīta sistēmas darbības noteikumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi depozīta sistēmas darbības noteikumus, saskaņā ar kuriem, sākotnēji depozīta sistēmas operatoram būs nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai varētu sākt sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam. Līdzekļi būs nepieciešami galvenokārt iepakojuma pieņemšanas punktu izveidei, automātu iepirkšanai un uzstādīšanai, kā arī pārstrādes iekārtu iepirkšanai un uzstādīšanai.

Atbilstoši dzērienu ražotāju un pārdevēju sniegtajai informācijai, Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam tuvāks ir Lietuvas veikalu tīkls, kas, pretstatā Igaunijai, ir mazāk konsolidēts un kuru veido vairāk mazu veikalu, skaidro VARAM.

"Līdz ar to var prognozēt, ka Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro apmērā sistēmas izveidei. Jāņem vērā arī tas, ka Lietuvā lielākā daļa depozīta iepakojuma tiek pieņemta ar automātiem, bet Latvijā paredzēts veidot jauktu sistēmu - manuāli un ar automātiem - kas var samazināt kopējas izmaksas," pauž ministrijā.

VARAM neslēpj, ka pastāv arī iespēja neiegādāties depozīta iepakojuma pieņemšanas automātus uzreiz, bet izmantot līzinga vai nomas iespējas. Ja iepakojuma pieņemšana tiks veikta manuāli, sākotnējās investīcijas depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas izveidei tirdzniecības vietā būšot ievērojami zemākas.

Vienlaikus noteikumu projektam nav pievienoti detalizēti ietekmes uz uzņēmējiem aprēķini un analīze, jo ietekme būs atkarīga no depozīta sistēmas operatora izvēlētajiem risinājumiem. Depozīta sistēmas izmaksas segs ne tikai vietējie dzērienu ražotāji, bet visi iepakotāji, kas Latvijā realizēs dzērienus depozīta iepakojumā, norāda ministrijā.

Sākot sistēmas darbu, atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam pircējam būs papildus jāsamaksā depozīta maksa preces iegādes brīdī. Šo maksu tirdzniecības vietās norādīs atsevišķi, nevis kā preces cenu, un tā plānota desmit centu apmērā. Šāda maksa patlaban ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Pie dzēriena depozīta iepakojuma cenas tiks pieskaitīta depozīta iepakojuma apsaimniekošanas maksa, kā rezultātā patērētājiem veidosies sadārdzinājums par 1,2 līdz 4,4 eiro centiem par vienu vienību, atkarībā no iepakojuma veida, lēš VARAM.

Noteikumu projektā ietvertais normatīvais regulējums ietekmēs Valsts vides dienesta (VVD) administratīvo slogu, jo VVD kontrolēs un uzraudzīs depozīta sistēmas operatoru, depozīta iepakotāju un depozīta iepakojumu pārdevēju darbību.

Lai to nodrošinātu, VVD būs nepieciešamas papildus divas amata vietas, kuru kopējās izmaksas gadā būs 47 388 eiro.

VARAM norāda, ka, izstrādājot noteikumu projektu, tika izvērtēta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, maziem, vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

"Tā kā maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem depozīta sistēmas ieviešana un piemērošana var būt relatīvi sarežģītāka un dārgāka, Iepakojuma likums paredz atkāpes un atvieglotus nosacījumus šādiem uzņēmumiem administratīvā sloga mazināšanai," norāda ministrijā.

Piemēram, šiem uzņēmumiem būs noteikts konkrēts iepakojuma apjoms, kuru gada laikā nepārsniedzot, tie varēs nepiedalīties depozīta sistēmā. Tāpat šie uzņēmumi varēs izvēlēties manuālu vai automātisku iepakojuma pieņemšanas veidu.

Kā ziņots, VARAM izstrādājusi depozīta sistēmas darbības noteikumus, kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus, depozīta iepakojuma uzskaites sistēmā apkopojamo informāciju un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu lietu.

Noteikumi paredz, ka depozīta sistēmu varēs piemērot karbonizētu un nekarbonizētu bezalkoholisku dzērienu iepakojumiem, piemēram, minerālūdenim, dzeramajam ūdenim, limonādēm, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem un citiem.

Tāpat sistēmu varēs piemērot alus iepakojumiem, kā arī citu fermentētu produktu ar alkohola saturu līdz 6%, iepakojumam. Šajā kategorijā ietilps, piemēram, sidrs un alkoholiskie kokteiļi ar alkohola saturu no 0,5% līdz 6%. Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.

Saskaņā ar izstrādātajiem noteikumiem, depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs 0,1 līdz 0,75 litriem, ieskaitot.

Tāpat varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu plastmasas pudeles ar tilpumu no 0,33 līdz trim litriem, neieskaitot. Alus un citu fermentēto produktu ar alkohola saturu līdz 6% plastmasas iepakojumu varēs nodot, ja tas būs tilpumā no 0,33 līdz 0,5 vai vienam litram. Depozīta sistēma pieņems arī skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz vienam litram.

Maksa par depozīta iepakojuma vienību, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, plānota 0,10 eiro apmērā. Iepakojumu nodošanai varēs nepieņemt gadījumos, ja uz tā nebūs speciālās norādes un svītrkoda vai kvadrātkoda vai, ja tas nebūs iztukšots.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Alus Atkritumi VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form