Diasporas pārstāvji uz Latviju ceļo bieži un ir maksātspējīgi
Foto: Shutterstock

Diasporas pārstāvji uz Latviju ceļo bieži – vismaz vienu vai divas reizes gadā, turklāt ir maksātspējīgi, secināts pētījumā "Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumi Latvijas teritorijā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra veikusi sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

Biežāk ceļo tie, kuri ārvalstīs dzīvo īsāku laiku, gados jaunāki cilvēki, tie, kuriem Latvijā pieder īpašums, kuri mācās un studē, dzīvo vienas personas mājsaimniecībā un tuvāk Latvijai, piemēram, Igaunijā un Somijā. Retāk uz Latviju ceļo gados vecie un tālākos reģionos dzīvojošie (Austrālija, ASV, Kanāda).

Divi nozīmīgākie diasporas pārstāvju ceļojumu motīvi ir radu/draugu apmeklējumi un atpūtas/atvaļinājumu ceļojumi, tam seko privāto lietu/formalitāšu kārtošana un veselības tūrisms.

Latvijā visilgāk uzturas ceļotāji, kuri ir ieradušies pavadīt atvaļinājumu/atpūsties (vidēji divas nedēļas), tālie ceļotāji, kuri apmeklē senču dzimteni un vēlas labāk iepazīt Latviju, un ceļotāji, kuri piedalījušies ģimenes svinībās Latvijā. Visīsākie ir tie ceļojumi, kuri saistīti ar privātu lietu kārtošanu, ārsta apmeklējumu vai piedalīšanos bērēs (vidēji divas līdz trīs dienas).

Diasporas atpūtas ceļojumu segmentā ir novērojamas līdzīgas tendences kā citās ienākošā tūrisma tūristu grupās, jo tie ir ceļojumi ar izteikti augstu sezonalitāti divos vasaras mēnešos (jūlijā, augustā), bet tie atšķiras ceļojumu garumā, kas ir ievērojami ilgāks. Diasporas atpūtas ceļotāji dod nozīmīgu pienesumu restorānu sektoram, jo lielākā daļa savā atvaļinājuma laikā izmanto šos pakalpojumus, secināts pētījumā.

Vecākie tūristi un tie, kuri dzimuši ārpus Latvijas, vairāk ir apmeklējuši kafejnīcas un restorānus, Rīgas un citu pilsētu tūrisma objektus, arī kultūrvēsturiskos objektus, muzejus, koncertus un teātra izrādes. Jaunieši biežāk atpūtušies pie ūdeņiem, veikuši dažādas aktīvās atpūtas un sporta aktivitātes, izbaudījuši lauku tūrisma pakalpojumus.

Arī šajā pētījumā parādās tūrisma teorijā vispārzināma atziņa, ka ceļojuma pamatmotīvu papildina arī citi motīvi un tiek īstenotas arī cita veida aktivitātes. Šajā gadījumā atpūtas ceļojuma laikā diasporas pārstāvji gan apmeklēja savus radus un draugus, gan iepirkās, gan kārtoja privātās lietas un izmantoja skaistumkopšanas un medicīnas pakalpojumus.

Pētījuma veicēji uzsver, ka būtiska loma diasporas ceļotājiem ir uz vietējo tūrismu, jo gandrīz astoņdesmit procentos gadījumu atpūtas ceļojumi tiek īstenoti kopā ar Latvijā dzīvojošiem draugiem, radiem un vecākiem. Šai ceļotāju grupai nav nepieciešams izmantot tradicionālos mārketinga avotus un kanālus, jo viņi zina, kas un kur notiek, vai izmanto radu un draugu rekomendācijas. Kā nozīmīgākie ceļojuma informācijas avoti par Latviju ir tiešsaistes meklētāji, sociālie tīkli, tūrisma objektu vai pasākumu tiešsaistes vietnes, kā arī Latvijas oficiālais tūrisma portāls un pašvaldību tiešsaistes vietņu tūrisma sadaļas. Diasporas ceļotāju tāpat kā citu ārvalstu tūristu apmeklētākās vietas ir Rīga un Jūrmala.

Kopumā diasporas pārstāvju apmierinātība ar pavadīto atvaļinājumu/atpūtu ir ļoti augsta. Kā pozitīvais ceļojuma pieredzē visbiežāk tiek minēta dzimtenes piederība un sajūta, neskartā un tīrā daba, tūrisma piedāvājums un vietējie iedzīvotāji. Neapmierinātāki diasporas tūristi ir bijuši ar Covid-19 ierobežojumiem, preču un pakalpojumu cenām, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un ceļu stāvokli. Nelielai daļai negatīvas emocijas sagādāja vietējo iedzīvotāju attieksme un ekonomiskā, sociālā vide.

Pētījumā noskaidrots, ka diasporas ceļotājs kopumā ir maksātspējīgs, jo vairāk nekā 4/5 norādīja, ka viņiem nesagādā grūtības atlicināt tēriņus ceļošanai. Vidēji mājsaimniecības pēdējam atpūtas/atvaļinājuma ceļojumam uz Latviju bija tērējušas 1863 eiro, uz vienu cilvēku šie tēriņi sasniedza 898 eiro, bet tēriņi vienā dienā uz vienu personu veidoja 64 eiro. Vidējie tēriņi vienai personai lielāki ir vecuma grupā virs 60 gadiem un tiem, kuri mājsaimniecībā dzīvo vieni. Radu un draugu apmeklējuma ceļojumi uz mājsaimniecības locekli kopumā un arī vidēji dienā izmaksā dārgāk kā atpūtas/atvaļinājuma ceļojumi. Vidēji pēdējam radu un draugu apmeklējuma ceļojumam uz Latviju tēriņi sasniedza 962 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, bet tēriņi vienā dienā uz vienu personu veidoja 96 eiro. Pētījumā atzīmēts, ka šie tēriņi ietver arī transporta izmaksas ceļam uz un no Latvijas, tāpēc šie tēriņi nav attiecināmi tikai uz izmaksām Latvijā.

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī diasporas ceļotāju paradumus. Visbiežāk ceļojumu atlika vecākie diasporas pārstāvji un "vecās diasporas" pārstāvji. Retāk plānus mainīja jaunieši un tie, kuri bija dzimuši Latvijā. Nekustamais īpašums Latvijā bija papildus faktors, kas mazinājis gatavību atteikties no ceļojuma uz Latviju pandēmijas laikā. Plānoto ceļojumu visbiežāk īstenoja tie, kuri pastāvīgi dzīvo Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, kur epidemioloģiskā situācija ilgu laiku bija viena no labākajām.

Prognozējot diasporas ceļojumus nākotnē, jāņem vērā, ka 24% diasporas pārstāvju Covid-19 krīzes rezultātā ir mazinājušies ienākumi, tādējādi ierobežojot iespējas tuvākā gada laikā ceļot, norāda pētījuma veicēji. Gandrīz puse diasporas pārstāvju norādījuši, ka jau plāno savu nākamo ceļojumu uz Latviju, turklāt visbiežāk – pat 2021. gada vasarā. Visbiežāk savu nākamo ceļojumu uz Latviju jau plāno tie diasporas pārstāvji, kuri dzimuši ārpus Latvijas un/vai nodzīvojuši visu mūžu ārpus Latvijas, un arī tie, kuriem ir īpašums Latvijā. Tikai neliela daļa norādījuši, ka plāno ceļot biežāk, taču katrs ceturtais respondents piekrīt, ka Covid-19 pieredze mainīs viņu ceļošanas ieradumus, dodot priekšroku ceļojumiem uz vietām ar mazāku cilvēku koncentrāciju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums ASV Austrālija Jūrmala Kanāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Rīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form