'Digitālais Jēzus' Anderss Indsets: 'Nākotnē uzņēmuma boss neeksistēs'
Foto: Jeff Mangione

"Mūsu ekonomikas modelis, kas ir balstīts materiālismā, patērniecībā un Silīcija ielejas premisā, ka ikviens var kļūt par miljonāru ar "Ferrari", ir ilūzija. Tas nenotiks. Tā vietā mums vajadzētu samazināt savu patēriņu un resursu izmantošanu," saka ekscentriskais norvēģis Anderss Indsets (Anders Indset), kurš 27. martā līdztekus virknei pasaules un pašmāju biznesa, vadības un ekonomikas līderu uzstāsies vadītāju konferencē EBIT.

Anderss Indsets ir viens no pasaules vadošajiem biznesa filozofiem, kurš met izaicinājumu daudziem starptautisku uzņēmumu vadītājiem un politiskajiem līderiem. Pateicoties savam netradicionālajam skatījumam uz praktisko filozofiju, šobrīd viņš ir viens no pieprasītākajiem biznesa pasaules apgaismotājiem, kuru mediji dēvē par digitālo Jēzu un rokenrola Platonu.

Viņa grāmata "Wild Knowledge: Outthink the Revolution", kas vēsta par prasmēm, kādas būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībai un uzņēmējiem, 2017. gadā kļuva par starptautisku bestselleru. Un arī viņa pēdējais darbs "The Q Economy – What comes after Digital?" Vācijā īsā laikā izpelnījās dižpārdokļa statusu un šobrīd ir tulkots 11 valodās.

Vadītāju konferencē EBIT Andersa Indseta uzstāšanās tēma būs "Re-Thinking Business By Pairing The Philosophy Of The Past With The Scientific Knowledge And Technology Of Tomorrow: How The Q-Economy Will Change Our World?". Par to arī mūsu saruna.

Konferences šī gada tēma, proti, "Re-th!nk!ng Bus!ness", sasaucas arī ar tavas uzstāšanās tēmu. Kas īsti mums ir jāpārdomā?

Mēs esam radījuši tik daudz informācijas, ka katru nākamo dienu pamostamies nedaudz stulbāki, nekā gājām gulēt. Un nu mēs paļaujamies uz mākslīgo intelektu un pārvēršam šo informāciju algoritmos, tādējādi it kā virzoties uz zināšanu sabiedrību. Taču zināšanas nav tas pats, kas saprašana. Mums šobrīd ir nepieciešams laiks, lai apdomātu mūsu darbību sekas.

Ir divi eksistenciāli izaicinājumi, kuriem mums ir jāieskatās acīs: ekoloģiskais sabrukums un arvien pieaugošā tehnoloģiju attīstība.

No vienas puses, mēs esam kļuvuši par reaģējošām būtnēm – mēs to vien darām, kā reaģējam uz algoritmiem, mūs vada tehnoloģijas, kuras veido algoritmi. Taču mums ir jāsaprot, ka digitālais cunami ir gandrīz klāt. Tas vēl nav uzgāzies uz mūsu galvām. Šobrīd mums vēl ir darīšana ar salīdzinoši vienkāršiem algoritmiem un mākslīgo intelektu, taču drīz vien mūs sasniegs digitālā transformācija jeb revolūcija. Un tad mums būs jātrenē savs prāts raudzīties uz pasauli no citas perspektīvas, jo algoritmi ļoti labi pieprot kopēšanu, taču cilvēce attīstīsies jau pēc citiem principiem.

No otras puses – mūsu ekonomikas modelis, kas ir balstīts materiālismā, patērniecībā un Silīcija ielejas premisā, ka ikviens var kļūt par miljonāru ar "Ferrari", ir ilūzija. Tas nenotiks. Tā vietā mums vajadzētu samazināt savu patēriņu un resursu izmantošanu, vismaz Rietumu reģionos. Mums būtu jāizveido apļveida ekonomika, kas balstīta ilgtspējā.

Es to dēvēju par "Q-Economy" jeb kvantu ekonomiku, kas nāks pēc jaunās ekonomikas un kuras ietvaros mums būs jāveido jauni biznesa modeļi. Pagātne bija būvēta tikai un vienīgi materiālās vajadzībās, Maslova piramīdas zemākajos slāņos, taču mums būs jāņem vērā arī nemateriālās vērtības, piemēram, līdzcietība, mīlestība, jūtas un emocijas. Preces jau ražo un arvien vairāk ražos roboti, viss būs automatizēts un perfekts, un vienīgais jautājums būs cena, tāpēc mums ir jāpārdomā, kā mēs organizēsim savu uzņēmējdarbību, lai kapitālisms kļūtu humānāks.

Mums ir jāsaprot, ka zināt vēl nenozīmē saprast. Mums jākļūst apzinātākiem par to, ko darām, jārada sabiedrība, kas balstīta izpratnē, un jāpārdomā savi biznesa modeļi, jo mums ir nepieciešama stabila ekonomiskā sistēma, lai mēs varētu stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Bet kā gan ir iespējams integrēt biznesā ko tik netveramu kā līdzcietība? Nevienu taču ar varu nevar piespiest būt līdzcietīgam.

Jā, tas tiesa. Taču mēs varam mēģināt. "Headspace" aplikācija, kas paredzēta meditācijai, ir labs piemērs. Kad mēs runājam par garīguma ieviešanu biznesa pasaulē, parasti sastopamies ar skepsi, ka tā taču ir ezotērika, ka tas nekad nenotiks utt. Taču tad ierodas rūdīts kapitālisma mūks un rada aplikāciju, kas ir ļoti forša un viegli lietojama, un pēkšņi 50 miljoni cilvēku maksā, lai ik dienu varētu pabūt klusumā ar sevi. Uzņēmumi pat pērk korporatīvu pieeju saviem darbiniekiem. Kas šķita neiespējams pirms trim, četriem un desmit gadiem, nu ir kļuvis ne tikai iespējams, bet arī stilīgs. Nekoncentrējoties tikai uz peļņu, bet gan skatoties uz savu biznesu caur holistisku prizmu, mēs varam veicināt līdzcietību. Mēs varam sapelnīt kaudzi naudas, taču ir jādod atpakaļ arī sistēmai. Bils Geitss un viņa sieva Melinda Geitsa tāpēc izveidoja labdarības kustību "Giving Pledge", kurā apvienojušies vairāk nekā 200 miljardieri, kopā saziedojot 600 miljardus dolāru, ko ieguldīt atpakaļ sistēmā pēc savas nāves.

Līdzīgi ir arī ar laimi. Tiekšanās pēc laimes nav nekāds veiksmes modelis, taču tad, kad darbojies laimes stāvoklī, tavs darbs vainagojas panākumiem. Daudzi biznesa konsultanti māca, kā kļūt veiksmīgiem un gūt panākumus, taču – ja cilvēki nejutīsies labi savā uzņēmumā, nekādu panākumu nebūs. Ja mēs paskatāmies uz Austrumu filozofiju – ikvienā ķīniešu restorānā ir smejošā Budas statuja, kas simbolizē mūžīgu gudrību. Un pasaulē ir daudz cilvēku, kuriem piemīt līdzīga vitālā enerģija. Cilvēki, kuru klātbūtnē tu jūties brīvi un labi, kuri tevi pozitīvi uzlādē un iepriecina, vienkārši atrodoties tavā tuvumā. Tas ir vēl neizpētīts potenciāls. Es mēdzu jokot un ieteikt uzņēmumiem dārgu konsultantu vietā nolīgt cilvēkus, kuriem piemīt šī vitālā enerģija, lai viņi vienkārši atrastos uzņēmumā un izplatītu savu pozitīvo enerģiju.

'Digitālais Jēzus' Anderss Indsets: 'Nākotnē uzņēmuma boss neeksistēs'
Foto: Publicitātes foto

Šie ir divi piemēri, pirmie mēģinājumi, kā sākt skatīties uz lietām no citas perspektīvas. Ne tikai ņemt, bet arī dot. Un šīm dažādās reliģijās balstītajām filozofijām mēs varam arī atrast līdzības kvantu fizikā. Man, protams, nav visu atbilžu, bet es uzskatu, ka tikai šādi mēs spēsim stabilizēt ekonomiku – ieviešot biznesa modeļus, kas nav balstīti tikai patēriņā un ņemšanā.

Piemēram, "Airbnb" vai "Uber" – tie ir ļoti vienkārši biznesa modeļi, taču abiem ir pievienotā vērtība. Kā mēs varam noteikt pievienoto vērtību? Ne jau pats fiziskais produkts vai pakalpojums par to liecina, bet gan holistiskā pieeja un cilvēciskais faktors, ko tie sevī ietver. Manuprāt, mums vienkārši ir jāmeklē citi veidi, piemēram, dalīšanās ekonomika vai mikrouzņēmējdarbība. Šādi modeļi paceļas mūsu vajadzību hierarhijā augstāk nekā tikai plika patērniecība.

Līderi ir tie, kuru ziņā ir šīs lietas mainīt, taču arī viņiem tādā gadījumā ir jāmainās. Kāds būs nākotnes līderis?

Līderis nav loma, bet gan darbību kopums, pareizi?

Nākotnē uzņēmuma boss (līdz šim ierastajā izpratnē – red.) neeksistēs. Uzņēmuma boss būs projekts. Viss, kas mums pārvaldībā bija līdz šim, – deleģēšana, diktēšana, plaisa starp vadību un padotajiem – ir vecais modelis. To mēs varam pārnest uz algoritmiem, mākslīgo intelektu un citām tehnoloģijām.

Nākotnē uzņēmumiem būs nepieciešami līderi, kuriem būšana par autoritāti ir personības iezīme. Tas var būt arī deviņpadsmitgadīgs jauneklis, kurš vada komandu, jo gluži vienkārši viņam tas padodas nepiespiesti un dabiski. Šīs prasmes var, protams, uztrenēt, taču daudziem īsteniem līderiem tās jau ir iekodētas. Nākotnē boss un līderis būs nevis tas, kurš hierarhijā atrodas visaugstāk, bet gan projekts. Vecajam komandējošajam un kontrolējošajam bosam būs jāmirst un jāļauj dzimt jaunajam.

Kā kļūt par jauno līderi? Pirmkārt, tev ir jādarbojas ar augstāku mērķi, kura pamatā ir jautājums – kāpēc es to daru? Jaunais līderis ir zinātkāra persona, kas izrāda patiesu ieinteresētību cilvēkos. Mums nevajag vairāk atbilžu un informācijas, mums vajag jaunus jautājumus. Mums ir jāveido attiecības, kas balstītas uzticībā, nebaidoties būt godīgiem un ievainojamiem, atklājot savu īsto dabu. Ievainojamība ļauj rasties inovācijām, kā arī stabilām attiecībām un uzticībai. Cilvēks, kurš savu darbinieku priekšā necenšas iztaisīties par svarīgu bosu, bet gan atklāti pasaka, ka šobrīd īsti nezina atbildi uz jautājumu vai neredz problēmas risinājumu, cilvēks, kurš nebaidās pateikt, ka viņam ir nepieciešams apdomāties un atgriezties pie šīs tēmas atkal rīt, patiesībā nav vājš, bet gan ļoti spēcīgs. Trenējot empātiju, mēs kļūstam spēcīgāki un labāki līderi.

Es nevērtēju cilvēkus pēc viņu bankas konta apmēra vai lomas sabiedrībā. Es viņus vērtēju pēc tā, kā viņi izturas pret tiem, kuriem ir mazāka autoritāte. Ja tu kliedz uz viesnīcas uzņemšanas darbinieku, jo tavā numuriņā kaut kas ir ne tā, tad tu, manuprāt, nebūsi veiksmīgs jaunais nākotnes līderis.

Neskaties uz citiem no augšas, esi jauks! Komunicēšana, dialogs, sadarbošanās, empātija – prasmes, kuras mēs līdz šim dēvējām par "soft skills", 21. gadsimtā patiesībā ir "hard skills". Tās ir prasmes, kas jāapgūst, lai kļūtu par pārmaiņu līderi.

Tas viss izklausās ļoti saprātīgi, taču bezgala ideālistiski. Es nudien nevaru iedomāties ko tādu darbojamies šobrīd mūsu aizspriedumainajā un diezgan inertajā postpadomju sabiedrībā.

Jā, sociālistiskās iekārtas vēstures pieredze ar destruktīviem līderiem un masu slepkavībām ietekmē to, kā cilvēki lūkojas cits uz citu un uz nākotni. Uzticēšanās atjaunošana vai radīšana no jauna ir ilgs process. Manuprāt, daudzi reģioni, kas izkļūst ārā no šīm represīvajām sistēmām, ir spējīgi uz pretreakciju un virzīties pilnīgi jaunā virzienā – ar nosacījumu, ka pie stūres ir pareizie cilvēki. Piemēram, jaunas sievietes politikā.

Es neesmu tik pesimistisks. Es domāju, ka vismaz daļēji to var sasniegt, taču ir nepieciešams liels izglītojošais darbs, kam būtu jāsākas ar jauniem un apgaismotiem domātājiem. Taču te rodas jautājums – kā apgaismot cilvēkus par to, ka viņiem ir nepieciešama apgaismošana?

Es uzskatu, ka ir jāsāk ar izglītību, un, kad es saku "izglītība", es domāju gan bērnus, kas būs mūsu nākamā paaudze, gan arī šodienas vadītājus un politiķus, kuriem būtu jāapgūst praktiskā filozofija un līderības prasmes. Mums ir nepieciešama jauna paaudze, kuru nav skolojusi vēsture kādā vienā konkrētā veidā, bet gan paaudze, kurai ir iemācīts, kā mācīties.

Un, kad tu iemācies, kā mācīties, tev jāiemāca tas arī citiem. Ethos, pathos, logos. Esi atvērts un komunicē. Tā vietā, lai būtu skeptisks par visu un visiem, ir jābūt skeptiskam pašam par sevi un savām zināšanām. Dogmatisms ir lielākā problēma, ko var risināt vienīgi ar izglītību, paplašinot cilvēces redzesloku, atverot tās potenciālu un parādot pasauli citā gaismā.

Uzzināt vairāk, kā arī reģistrēties 2020. gada vadītāju konferencei EBIT var mājaslapā.

Tags

Vadītāju konference EBIT
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form