Paredzams, ka, ārkārtējiem apstākļiem beidzoties, VID vēl aktīvāk pārbaudīs dīkstāves maksājumu saņemšanas pamatu un, konstatējot pārkāpumus, izmantos savas tiesības nepamatoti izmaksātos līdzekļus atgūt, vērtē "Deloitte Latvia" nodokļu menedžeris Valts Stūrmanis.
Valdībai izprotot situācijas nopietnību, VID dīkstāves maksājumus izmaksā jau piecu dienu laikā no lūguma iesniegšanas dienas. Tomēr pabalstu izmaksas ātrums ierobežo VID iespējas savlaicīgi veikt kontroli, tādēļ tas, vai maksājumi tiek veikti pamatoti un vai šo atbalstu saņēmušā uzņēmuma darbinieks patiesi nestrādā un atrodas dīkstāvē, tiek pārbaudīts tikai pēc maksājuma veikšanas. No 2. līdz 5. aprīlim VID veicis 105 uzņēmumu apsekošanu, kuru laikā pārbaudītas 250 reģistrētās uzņēmumu struktūrvienību adreses.
Kas ir dīkstāve un kā tā izpaužas
Jāņem vērā, ka MK noteikumos Nr. 152 par dīkstāves pabalstiem darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība noteikts, ka pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Līdz ar to Stūrmanis skaidro, ka dīkstāve ir situācija, kurā darbinieks vēlas strādāt, ir gatavs strādāt, bet darba devējam nav iespējas izmantot sava darbinieka darba rezultātā radīto resursu, un tādēļ tas lūdz darbiniekam darbu neveikt.
Noteikumos nav iespējams iekļaut precīzus un skaidrus risinājumus katrai situācijai individuāli. Tādēļ izpratne par dīkstāvi tiks veidota, VID veicot pārbaudes un tiesām pārbaudot VID lēmumu. Stūrmanis ieteic, kas būtu jāņem vērā jau šodien, identificējot un fiksējot dīkstāves faktu.
Dīkstāvi ir viegli identificēt fiziska darba darītājiem, piemēram, ražojošos uzņēmumos dažādu iekārtu operatoriem. Ja mašīnas, ierīces netiek izmantotas, preces netiek ražotas, tad dīkstāve ir iestājusies.
Sarežģītāk dīkstāves robežu ir novilkt intelektuāla darba darītājiem, pakalpojuma sniedzējiem, vērtē Stūrmanis. Piemēram, reklāmas aģentūras darbiniekiem, juristiem un citiem profesijas pārstāvjiem, kuri sniedz uz attiecībām balstītu pakalpojumu. "Apstāklis, ka darbinieks atrodas mājās un uzņēmuma telpas neapmeklē, ir būtisks, bet ne izšķirošs. Darbinieks var strādāt no mājām, tāpat darbs pats par sevi var nebūt uz tūlītēju ienākumu gūšanu vērsts, bet veicina attiecību veidošanu ar klientiem nodrošinot lielākus ienākumus nākotnē," skaidro Stūrmanis. Par dīkstāves neesamību liecina, piemēram:
darbinieku kontakts ar esošiem vai potenciālajiem klientiem (piemēram tiek sniegti ieteikumi, sagatavotas dažādas atskaites);
aktīva sarakste darba e-pastos;
dažāda ar darba jautājumiem saistītu tikšanos organizēšana un noturēšana interneta vidē.
Jāņem vērā, ka jebkura aktivitāte digitālajā vidē atstāj pēdas. Stūrmanis uzskata, ka VID tehniski nebūs sarežģīti dīkstāves neesamību pierādīt. Tādēļ ieteicams rūpīgi izvērtēt, kādas aktivitātes dīkstāvē esošs darbinieks veic un ir tiesīgs veikt. Ieteicams šo tiesību apmēru precīzi atrunāt iekšējos uzņēmumu dokumentos, kas vēlāk jautājumu gadījumā palīdzēs pamatot dīkstāves esamību.
Jāatzīmē, ka darbinieka nosūtīts atbildes e-pasts klientam vai kolēģim pats par sevi būtu uzskatāms par elementāras pieklājības normu ievērošanu un nevarētu tikt uzskatīs par dīkstāves noteikumu pārkāpšanu. Līdz ar to VID katra uzņēmuma situācija būtu rūpīgi individuāli izvērtējama, lai identificētu darbinieka aktivitātes patieso mērķi.
Kam un kāda atbildība iestājas par nepamatotu maksājumu saņemšanu
Attiecībā uz atbildību un sodiem, jāņem vērā, ka MK noteikumos Nr. 152 par dīkstāves pabalstiem noteikts, ka, ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti, uzņēmumam labprātīgi jāatmaksā piešķirtais dīkstāves pabalsts, vai arī VID to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.
Minētais nozīmē, ka:
pabalsts atmaksājams, tiklīdz ir pamats konstatēt, ka tas saņemts nepamatoti (piemēram, darbinieks neatrodas dīkstāvē un darba devējs to zina vai tam tas ir bijis jāzina);
pabalsts jāatmaksā uzņēmumam, nevis darbiniekam;
VID ir tiesības piedzīt šo pabalstu, veicot nodokļu kontroles pasākumus, tai skaitā veicot nodokļu auditu. Līdz ar to papildu atmaksājamām pabalsta summām var tikt aprēķināta gan nokavējuma nauda, gan soda nauda saskaņā ar spēkā esošajām likumdošanas normām. VID portālam "Delfi" norāda, ka vismaz šobrīd likumdošanas normas nenosaka iespēju VID aprēķināt nokavējuma naudu un soda naudu attiecībā uz dīkstāves pabalstiem.
"Kā tieši VID rīkosies, šobrīd nav zināms, tomēr esošie apstākļi un VID darba stils liecina, ka VID koncentrēsies uz piedziņas darbībām, lai disciplinētu nodokļu maksātājus, kas ļaunprātīgi (apzināti) vai aiz neuzmanības (nekontrolējot darbinieka rīcību u.tml.) ir pieprasījuši un saņēmuši dīkstāves pabalstu," uzskata Stūrmanis.
Par uz sodiem vērstu pieeju liecina arī izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšana naudas sodu uzņēmuma valdes loceklim līdz 1500 eiro, ar tiesībām atņemt valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. "Jāņem vērā, ka gan nodokļu audits uzņēmumā, gan sods valdes locekļiem var tikt piemērots vienlaicīgi," norāda Stūrmanis.
