Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēju transporta, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs
Foto: PantherMedia/Scanpix

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien, 24. martā, Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

Kā norāda normatīvā akta autori, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, saistībā ar Covid-19 izplatību radīto krīzi valsts atbalsta pasākumi un mehānismi piemērojami ap 17 500 uzņēmumiem, kuri kopumā nodarbina aptuveni 73 000 darbiniekus.

"Vakar ar dažādu nozaru ekspertiem vienojāmies par optimālajiem risinājumiem, lai parūpētos par krīzes ietekmes mazināšanu mūsu uzņēmējiem un darba ņēmējiem - grūtos laikus pārvarēsim kopā! Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

No EM izstrādātajiem noteikumiem izriet, kas sākotnēji atbalsts pienāksies minēto nozaru strādājošajiem, tiesa, uz atbalstu pretendējošās nozares pēc uzņēmumu darbības veida jeb NACE koda definētas detalizētāk, proti, pasažieru aviopārvadājumi, izmitināšana viesnīcās un viesu mājās, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu producēšana, izplatīšana un demonstrēšana, skaņu ierakstu producēšana. Sarakstā ir arī tādas nozares kā automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumi, sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi, pirmsskolas, sporta un ārpusskolas, kā arī kultūras izglītība, bērnu dienas aprūpes centru darbība. Starp nozarēm minētas arī mākslinieku darbība, mākslinieciskā jaunrade, kultūras iestāžu darbība, muzeju darbība, vēsturisku objektu apmeklējumu vieta, sporta objektu darbība, sporta klubu darbība, fitnesa centru darbība, atrakciju un atpūtas parku darbība.

Ministru kabineta apstiprinātais atbalsta mehānisms attieksies uz kopumā 40 nozarēm, kurās darba devējiem sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija un kuriem ir piemērojami likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Vienlaikus Ekonomikas ministrija norāda, ka tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

Tāpat Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumus par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība. Paredzams, ka dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts uz laiku līdz diviem mēnešiem - no šā gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā līdz Ministru kabineta lēmuma par ārkārtējo situāciju spēkā esamības termiņa beigām.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu to krīzes skarto nozaru uzņēmumu, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019. gada martu Covid-19 izplatības rezultātā, darbiniekiem. Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skarto nozaru darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šā gada 25. aprīlim būs jāiesniedz dīkstāves pabalsta iesniegums par periodu no 14. marta līdz 31. martam, un turpmāk - līdz nākamā mēneša 25. datumam. Krīzes skarto nozaru darba devējs iesniegs iesniegumu, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), norādot darba devēja nosaukumu, nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, dīkstāves periodu, darba devēja pamatdarbības veidu, kā arī pamatojumu par darbinieku dīkstāves iestāšanos darba devēja krīzes ietekmē radīto apstākļu dēļ.

Tāpat darba devējam VID EDS būs jāsniedz informācija par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve - darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā. Tāpat būs jāsniedz apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas netiks veikta darbinieka atlaišana pēc darba devēja iniciatīvas.

Dīkstāves pabalstu noteiks pēc VID rīcībā esošās informācijas 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Plānots, ka pieprasītais dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts piecu darba dienu laikā.

No noteikumiem izriet, ka VID varēs lemt nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja krīzes skarto nozaru darba devējs nebūs iesniedzis VID visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas. Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja krīzes skarto nozaru darba devējam uz 2020. gada 7. martu nodokļu parāds bijis vairāk nekā 150 eiro, kuriem nav piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi vai vienošanās par labprātīgu nodokļu nomaksu. Pabalstu neizmaksās, ja krīzes skarto nozaru darba devējs pēdējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtas situācijas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs samaksājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. To VID izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicēs savā tīmekļa vietnē.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto Valsts ieņēmumu dienesta atbalsta tālruni Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā sadaļā "Sarakste ar VID". Aktuālā informācija par Covid-19 atbalsta pasākumiem nodokļu jomā un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā "COVID-19".

Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka dīkstāves pabalstu visā jaunā koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 krīzes periodā varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju.

Kopumā aplēsts, ka dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.

Pēc EM sniegtās informācijas, tieši skarto nozaru īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2019. gadā bija aptuveni 1,4%, proti, izmitināšanas nozares īpatsvars IKP bija 0,6%, pasažieru aviopārvadājumu - 0,5%, ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi - 0,2%.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Centrālās statistikas pārvalde Ekonomikas ministrija Jānis Reirs Ministru kabinets Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form