Diskriminācija darba vidē ietekmē labklājību, akcentē eksperti
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēdējos gados dažādības jautājumiem tiek pievērsta liela vērība visā pasaulē, tomēr diskriminācija joprojām ir klātesoša dažādās dzīves jomās, bet īpaši darba tirgū. Piemēram, pēdējā gada laikā vien to ir piedzīvojuši 17% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem katrs ceturtais bijis vecumā līdz 29 gadiem. Salīdzinoši biežāk tie bijuši izglītības un tirdzniecības nozarēs strādājošie.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas izriet no pētījumu kompānijas "Kantar" aptaujas datiem, kura notikusi šā gada februārī, piedaloties 810 strādājošos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Katrs trešais strādājošais, kurš ir piedzīvojis atšķirīgu attieksmi darba vidē, izjūt ikdienā emocionālo, fizisko un sociālo nedrošību, lai gan drošība ir viena no cilvēka pamatvajadzībām.

Ekspertu vērtējumā šī situācija negatīvi ietekmē ne tikai diskriminācijai pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī biznesa vides attīstību, valsts sociālos, ekonomiskos un politiskos procesus. Eiropas Komisija ar mērķi vairot izpratni par daudzveidības un iekļaušanas nozīmi darba vidē un sabiedrībā kopumā jau otro gadu pēc kārtas ir pasludinājusi maiju par dažādības mēnesi, vienlaikus aicinot pievērst vērību dažādības jautājumiem arī ikdienā.

Negodīgs darba novērtējums

Respondenti, kuri personīgi saskārušies ar atšķirīgu attieksmi darba vidē, tās negatīvo ietekmi īpaši izceļ trīs jomās. Teju katrs otrais jeb 44% norāda, ka tā veicinājusi negodīgu darba snieguma novērtējumu: viņu atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, viņi nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem u.tml. Katrs trešais izjūt nedrošību darba vidē, bet katram ceturtajam šīs situācijas rada mentāla rakstura veselības problēmas. Tikai 8% aptaujāto atzīst, ka diskriminācija darba vidē viņus neietekmē nekādi.

"Diskriminācija nav nedz jauna, nedz arī moderna problēma. Tomēr tās aktualitāte mūsdienās pieaug, jo pasaule globalizācijas procesu ietekmē strauji mainās, radot virkni izaicinājumu gan darba devējiem, gan valstu vadībām, gan pasaules sabiedrībai. Nevienlīdzīga darba samaksa ir problēma, kas ir jāizskauž iespējami ātrāk, jo tā veicina nopietnus nabadzības riskus atsevišķās sociālajās grupās. Tomēr šobrīd viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir Ukrainas un Krievijas kara radīto diskriminācijas risku mazināšana. Piemēram, pēdējā laikā aizvien biežāk saņemam signālus, ka Latvijā darba kolektīvos notiek šķelšanās – cilvēki piedzīvo atšķirīgu attieksmi gan viņu etniskās piederības, gan arī politisko uzskatu dēļ, kas ietekmē gan viņu ekonomisko, gan arī fizisko un sociālo drošību," uzsver Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Diskriminē vecuma un veselības dēļ

Jāatzīmē, ka ar negodīgu darba snieguma novērtējumu salīdzinoši biežāk saskārušies respondenti, kuri piedzīvojuši diskrimināciju dzimuma, veselības stāvokļa un etniskās piederības dēļ. Interesanti, ka tie pārsvarā bijuši tirdzniecības nozarē strādājošie vīrieši vecumā no 40 līdz 60 gadiem, kuri dzīvo Zemgalē vai Kurzemē un kuru darba stāžs konkrētajā uzņēmumā vai iestādē ir 11 līdz 15 gadi.

Nedrošību darba vidē salīdzinoši biežāk izjutuši strādājošie, kuri diskriminēti vecuma un veselības stāvokļa dēļ. Savukārt tās negatīvo ietekmi uz savu mentālo veselību salīdzinoši biežāk izjutuši strādājošie, kuri diskriminēti dzimuma dēļ.

Salīdzināšanai var minēt, ka aptaujas dalībnieki, kuri ar diskrimināciju personīgi nav saskārušies, kā galvenos tās negatīvās ietekmes aspektus izceļ nedrošību darba vidē (51%), pazeminātu pašvērtējumu (39%) un negodīgu darba snieguma novērtējumu (37%).

Dažādības vadība kā prioritāte

"Ir būtiski ņemt vērā, ka diskriminācija ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt ne tai pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti. Tā var ietekmēt arī jebkuras organizācijas un valsts izaugsmes potenciālu. Un tas nav tikai pieņēmums. To apliecina starptautiski pētījumi. Tāpat par to regulāri pārliecinos, vadot mācības "Skatu Punkti", kas laika gaitā ir kļuvušas par kvalitatīvu dažādu līmeņu vadītāju un darbinieku pieredzes apmaiņas platformu dažādības vadībā. Viņu galvenā atziņa – dažādības vadībai ir jākļūst par mūsdienu darba devēju prioritāti personālvadības jomā, jo no aizspriedumiem un stereotipiem, kas ir galvenais diskriminācijas cēlonis, nav brīvs neviens – arī tie, kuri ir pārliecināti, ka ir atvērti visam un visiem," uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Mācību programmu "Skatu Punkti" īsteno Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu un organizācijas attīstības centru "Spring Valley".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.